LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latvijas ziņas

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















10830

Barikāžu atceres uguns gaismā
Apskatīt komentārus (2)


19.01.2011


 

Barikāžu atceres uguns gaismā

 

Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdei, Ministru prezidentam un barikāžu dalībniekiem iededzot simbolisko barikāžu atceres ugunskuru, 14. janvārī tika atklāts 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres 20. gadadienas sarīkojums Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

 

Valsts prezidents Valdis Zatlers aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties barikāžu atceres norisēs. Toreiz bijis jautājums – būt vai nebūt brīvībai.

 

Zatlers uzrunā pateicās barikāžu aizstāvjiem par pašaizliedzīgo cīņu par Latvijas brīvību. "Barikāžu laiks, dziesmotā revolūcija – tā mēs tēlaini saucam to laiku, kad atguvām brīvību. To mēs aizstāvējām, jo katrs bija gatavs piedalīties, sniegt savu pienesumu, savas zināšanas, tādējādi veidojot spēku."

 

Būtiski ir stāstīt jaunajai paaudzei par 1991.gada janvāŗa notikumiem, jo tieši jauniešiem ir izšķirīga loma Latvijas neatkarības saglabāšanā un nostiprināšanā, savās uzrunās atzina barikāžu dalībnieki un amatpersonas.

 

1991. gada barikāžu mūzeja direktors Renārs Zaļais norādīja - daudzi saka, ka nav piepildījušies tie sapņi, par ko cilvēki domāja barikāžu laikā, un tagad uz barikādēm viņi vairs neietu. Tomēr, ja Latvijas neatkarībai draudētu briesmas, Renārs Zaļais joprojām būtu gatavs doties aizstāvēt savu valsti. Arī tie, kuŗi apgalvo, ka uz barikādēm neietu, tomēr to darītu.

 

Barikāžu laiku var atcerēties arī kā drūmu un traģisku laiku, jo bojā gāja cilvēki. Ķīpsalas sarīkojuma dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja janvāŗa notikumos bojāgājušos.

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savā uzrunā atzina, ka barikāžu laiks apliecinājis par mūsu tautas stingro apņēmību un pārliecību nosargāt savu neatkarību. Svarīgi ir, lai tagad neizzustu vienotības un patriotisma gars, kas valdīja tajā laikā. Tikpat svarīgi ir jaunajai paaudzei stāstīt par tā laika notikumiem.

 

Latvijas Tautas frontes barikāžu laika priekšsēdis  Romualds Ražuks pauda vēlmi īpaši uzrunāt jauniešus. Viņš pieminēja korupciju, ekonomisko krizi, to, ka daudzi devušies peļņā ārpus Latvijas. Tomēr valstij nekas nedraudēs, ja to sargās jaunieši.

 

Uzrunājot 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres 20. gadadienas sarīkojuma dalībniekus, Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa sacīja: "Tā bija skaidra izšķiršanās par nākotni, par brīvību, par neatkarību un nepakļaušanos. Mēs zinājām, kas ir mūsu valoda, kas ir mūsu kultūra, zinājām, kur mēs piederam un kurp mums jāiet. Mēs zinājām, ka mūsu vieta ir pašapzinīgu, brīvu un demokatisku valstu saimē. Mēs zinājām, ka piederam Eiropai."

 

S. Āboltiņa veltīja pateicības vārdus visiem Latvijas patriotiem, kas 1991. gadā bezbailīgi stāvēja uz barikādēm: "Es pateicos jums par drosmi. Es pateicos jums par pašaizliedzību, par to, ka nosargājāt mūsu valsti."

 

Pie barikāžu ugunskura Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa

 

Augstākās valsts amatpersonas iededza barikāžu atceres ugunskuru, sarīkojuma dalībnieki tika cienāti ar zupu, karstvīnu, tēju. Uzstājas mākslinieki - 200 vīru kopkoris, Nacionālo bruņoto spēku stāba orķestris, zemessargu ansamblis, grupas Auļi, Iļģi, Pērkons, Skyforger u.c.

 

Baltijas Asamblejas aicinājums

 

Baltijas Asamblejas (BA) Prezidijs Viļņā pieņemtā paziņojumā aicina Baltijas valstis visaugstākajā līmenī atcerēties 1991. gada janvāŗa un augusta notikumu divdesmito gadskārtu, tādējādi ne tikai apliecinot cieņu brīvības aizstāvjiem, bet arī jaunu ieceru īstenošanu Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.

 

"Baltijas valstīm ir svarīgi saglabāt vēsturisko atmiņu, tā ir ļoti nozīmīga triju tautu solidāritātes, valstiskuma tradiciju un pilsoniskās apziņas stiprināšanai," teikts paziņojumā. "Baltijas valstu institūcijām vēl ciešāk jāsadarbojas šajā jomā un jākoordinē valstu polītika gan reģionā, gan arī plašākā starptautiskā līmenī."

 

BA prezidijs paziņojumā uzsveŗ, ka vēsture, kas atspoguļo Baltijas valstu atbrīvošanos no padomju okupācijas,  ir arī Eiropā kopumā notikušo pārmaiņu vēsture, brīvības un demokratisko vērtību uzvaras paraugs, kas spēj iedvesmot ikvienu mūsdienu un nākamo paaudžu cilvēku.

 

"1991.gada janvāŗa notikumu laikā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā paši pilsoņi miermīlīgā ceļā, kaut gan pret viņiem tika lietots militārs spēks, pašaizliedzīgi aizstāvēja ne vien  savu valsti un triju Baltijas valstu tiesības, bet arī tautas brīvības ideju, „ norādīts paziņojumā.

 

Tāpēc BA Prezidijs ierosina Baltijas valstu parlamentiem un valdībām plānot 1991. gada janvāŗa un augusta vēsturisko notikumu piemiņas sarīkojumus un veidot ilgtermiņa programmas vēsturisko notikumu iemūžināšanai, kā arī kultūras polītikas kopīgo vadlīniju un informācijas izplatīšanas rīcības plānu izstrādei un koordinēšanai.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA