Aizstāvot latviešu valodu
Apskatīt komentārus (1)


22.11.2011

Aizstāvot latviešu valodu

Nacionālā apvienība (NA) vēlas Satversmē noteikt negrozāmos pantus, tostarp paredzot, ka pants par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu ir negrozāms,  intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja viens no NA līdeŗiem Raivis Dzintars.

NA gatavo Satversmes grozījumus, kas noteiktu, ka Satversmē ir negrozāmie panti. Šāda pieredze ir arī citās valstīs, tostarp par valodas nostiprināšanu, kuŗā būtu noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un šis pants ir negrozāms.

Dzintars ir pārliecināts, ka krievu valoda šobrīd Latvijā netiks ieviesta par otru valsts valodu, taču pats process, ka cilvēki tiek mobilizēti ap šo ideju un priekšzīme tiek rādīta no polītiķu puses, atsaucoties uz Rīgas pilsētas galvas Nila Ušakova parakstīšanos par krievu valodas statusu, - ir negātīvs signāls.

"Ja Latvijā būs divas valsts valodas, tad reālitātē dzīvos viena valoda un tā būs krievu valoda. Un tam vairs nav nekā kopīga ar Latvijas valsts pastāvēšanas dziļāko jēgu," sacīja Dzintars.

Komentējot Nacionālās apvienības VL/TB/LNNK iniciātīvu par Satversmes maiņām, nosakot tajā vairākus negrozāmus pantus, kas attiektos uz "valstiskuma pamatelementiem", Satversmes tiesas priekšsēdis Gunārs Kūtris atzina, ka vairāku valstu konstitūcijā tādi panti ir, taču tie lielākoties attiecas uz valsts iekārtu. Ja konstitūcijā noteikts, ka kāda valsts ir demokratiska un neatkarīga, to var mainīt tikai revolūcijas ceļā. Savukārt valsts valodas nostiprināšanu konstitūcijā Kūtris esot atradis divās valstīs – "Bahreinā, kur blakus šariata normām ierakstīta arī arabu valoda kā valsts valoda, un Ēģiptē".