Kur ir latviska Latvija?
Apskatīt komentārus (0)
05.01.2011
Kur ir latviska Latvija?
Jau pagājis vairāk nekā 20 gadu, kopš
Latvija ir atkal neatkarīga, un šajā laikā tai ir bijis gandrīz divdesmit valdību,
kas visas bez izņēmuma ir bijušas par nacionālu valsti, par latvisku Latviju.
Vairāk vai mazāk tās ir solījušas integrēt savas valsts iedzīvotājus, ir solījušas
nostiprināt valsts valodu un ir solījušas vēl daudz ko. Diemžēl tas, tāpat kā
daudz kas cits, ir palicis tikai solījums, un tagad, 20 gadu vēlāk, situācija
Latvijā ir gaužām tālu no tā, ko valdības līdz šim mums ir solsījušas, ir
gaužām tālu no ideālās. Liekas, mūsu polītiķi polītikā iet, tikai savu personisko
interešu mudināti, nevis lai cīnītos un strādātu par latviešu tautu un Latvijas
valsti. Vēl vairāk liekas, partijas
tikai tādēļ vien tiek dibinātas, lai partiju spices tiktu pie augstiem valsts
amatiem, un solījumi par latvisku Latviju ir aizmirsti un sastopami tikai tukšos
vārdos.
Tā nav latviska Latvija, kur pat augstskolu
beigušajiem latviešiem darbu nav iespējams dabūt, ja tie neprot krievu valodu. Ne
viens vien rietumu latvietis ir bijis spiests atgriezties mītnes zemē tieši šī
iemesla pēc. Tas man liekas sevišķi nepieņemami, jo zinu, ka ir valstis, kur
pat speciālisti darbu var dabūt bez pilnīgām valsts valodas zināšanām, bet
Latvijā darbu nevar dabūt cilvēks, kuŗš valsts valodu pārzina pilnīgi, bet
neprot vienas minoritātes, t.i., krievu valodu. Tomēr Latvijā arī parlamentā
var iekļūt cilvēks, kuŗš valsts valodu neprot pat virtuves valodas līmenī. Man
tas šķiet bezgala dīvaini. It sevišķi jau tāpēc, ka līdz šim mūsu parlamentā
vairākums deputātu ir bijuši nepārprotami latvieši, kas gandrīz vienmēr pirms
vēlēšanām ir teikuši, ka cīnīsies par latvisku Latviju.
Kur tad ir mums apsolītā latviskā Latvija?
Vai tikai tautasdeju kopās, koŗos un folkloras
ansambļos? Arī teātŗos tā pārmērīgi jūtama nav. Tāpat Latvijas Nacionālajā
operā nevaru iedomāties reizi, kad būtu tur redzējusi kaut ko ļoti latvisku, par
televīziju nemaz nerunājot. No kādiem 50 pieejamiem TV kanāļiem vairāk nekā 40
ir saprotami tikai krievu valodas pratējiem. Daudzās pārraidēs oriģinālā ir
angļu valoda, bet tai pāri teksts ierunāts krievu valodā. Tikpat daudz ir programmu,
kur krievu valoda ir oriģinālā. Tomēr visvairāk latviešu TV staciju prakse -
bieži, pat ļoti bieži pārraidīt programmas krievu valodā ar latviski tulkoto
tekstu ekrāna apakšā.
Nesen dzirdēju runas, ka pašvaldību
iestādēs ierēdņiem vajadzētu runāt arī krievu valodā. Tam par iemeslu minēts
šāds arguments: Nevar taču prasīt, lai 70 gadu veca tantiņa, kas atnākusi uz
iestādi pēc palīdzības, runātu latviski! Pirms 20 gadiem viņai bija tikai 50.
Tātad jāprasa - vai tiešām šo cilvēku spējas kaut ko iemācīties beidzas jau ap
50 gadiem. Tām, kuŗām toreiz bija 70, tagad jau būs pāri 90, un es nezinu, vai
starp tām ir pārāk daudz tādu, kas vēl
šodien varētu iet uz iestādēm pēc palīdzības.
Tikai pagājušā mēnesī no polītiskās
partijas Vienotība steigā tika
izslēgts Amerikā dzīvojošs latviešu tautības ārsts Aivars Slucis, lai gan viņš
rūpēs par Latvijas labklājību un jaunatnes izglītībai ir veltījis ļoti daudz
enerģijas un līdzekļu. Izslēgts par to, ka atzinies nespējā krievu tautības
slimniekus ārstēt tikpat labi kā pacientus latviešus. Izslēgšanas iemesls bija
ārsta ētikas neievērošana. Ētikas pārkāpumi partijās bieži paliek neievēroti. Neesmu
arī dzirdējusi nevienu gadījumu, kad no kādas lielākoties krievvalodīgo partijas
tiktu izslēgts biedrs, kuŗš par latviešiem ir teicis daudz stiprākus un rūgtāk
aizvainojošus vārdus. Vai tas nozīmē, ka likumi par nacionālā naida kurināšanu,
vai ārsta ētiku un ētiku vispār ir saistoši
tikai latviešiem?
Es noteikti neesmu nekāda
krievvalodīgo ienīdēja un ļoti cienu tos, kuŗi latviešu valodu ir iemācījušies,
cienu tos, kas strādā Latvijai un ciena latviešu tautu kā sev līdzīgu, bet, ja
man kādreiz būtu jāizvēlas, kuŗam palīdzību sniegt vispirms, tas noteikti būtu
cilvēks, kas saprot manu valodu.
Par šiem vārdiem arī es tagad lielā ātrumā
tiktu izmesta no kādas latviešu polītiskas partijas, tāpēc esmu priecīga, ka
vairs neesmu nevienas partijas locekle. No divām esmu izstājusies un trešajā
neiestājos, jo apzinos, ka nespēju būt pietiekami diplomātiska un pārāk bieži
vadībai teiktu, ko domāju. Šīs pārdomas nobeidzot, bijušiem un pašreizējiem deputātiem
gribu jautāt: Kur ir jūsu solītā latviskā Latvija?
Astrīda
Lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 2, 14. lpp.)