LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Lasītāju komentāri

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

LATVIEŠU VALODA
Apskatīt komentārus (0)


09.11.2011


 

LATVIEŠU VALODA

 

Smejat, ļaudis, dziesmiņai, nesmejat valodai:

Dziesmiņ’ mana izdomāta, valodiņa Dieva dota.

                                  Kr. B. Dsk. 906. (23)

 

Lasot šolaiku latviešu laikrakstus, žurnālus, rakstus tīmeklī, pat dažas grāmatas vai klausoties Latvijā cilvēku runās, kļūst skumji, kad redzam un dzirdam, kā tagad raksta un runā latviešu valodā.  Cilvēkam, kas dzimis latvietis un skolā mācījies latviešu valodu, to ir grūti pieņemt, jo teikumi bieži ļoti sarežģīti, pilni ar liekvārdību, tie piebārstīti vietā un nevietā ar svešvārdiem, doma nav skaidri izteikta un izprotama.  Kas notiek tagad ar latviešu valodu?  Valoda taču raksturo tautu, tā ir tautas dārgākā vērtība.  Valoda ir tautas sirds un dzīvība.  Kā cilvēks ar slimu sirdi nelaikā mirst, tā tauta, kam valoda piesārņota un kļuvusi par nevalodu, arī pazūd no pasaules tautu saimes. Bez valodas nav tautas.  Doma, lai Latvijā piešķirtu valsts valodas tiesības krievu valodai, tāpēc ir neprāts.

 

Pirms vairākiem gadiem, kad vadīju Latviešu tautiskā mantojuma kursus Latvijas universitātē Rīgā, man gadījās saruna ar kādu vācieti, kas tur mācīja vācu valodu.  Toreiz Latvijā, pēc krievu okupācijas un Latvijas neatkarības atjaunošanas, tautā bija bieži dzirdams teiciens, ka „vajagot iziet Eiropā”.  Mūsu saruna novirzījās uz šo teicienu un viņa teica:  „Ko tad latvieši var Eiropai piedāvāt?  Latvieši pat savu valodu nevar saglabāt.”  Dzirdot to no sveštautietes, man ļoti sāpēja sirds.  Šo vācu valodas profesores teicienu neesmu aizmirsis, un tas nāk atmiņā vienmēr, kad  gadās sastapties ar valodas kropļojumiem.

 

Dainā lasām, ka „valodiņa Dieva dota”.  Tā ir jāsarga un jāglabā.  Valoda nav tikai sazināšanās līdzeklis.  Valodā izteiktas cilvēka jūtas, vēlēšanās, novērojumi, spriedumi, secinājumi, gribas un negribas izpausmes.  Ar valodas palīdzību varam izpaust savus priekus, izmisumu un bēdas.  Valodā atskan tautas dvēseles stīgas. 

 

Dainu sacerētāji izteikuši savas jūtas, pārdzīvojumus un domas skaidros, vienkāršos vārdos.  Tās lai ir paraugs šīsdienas latviešiem visur, visās vietās, visos gadījumos un vajadzībās.  Mūsu seno dainotāju radītās tīrās un nepiesārņotās dainas atspoguļo latviešu tautas dvēseli. 

 

Mēs visi esam atbildīgi, lai latviešu valoda paliktu tīra, svešu, tai nepiederīgu pienesumu, aizguvumu un izteicienu nepiesārņota.  Atgādināsim sev, ka „valodiņa Dieva dota”, un latviešu uzdevums un svēts  pienākums ir ikdienas to kopt un sargāt, lai mūsu valoda, kas ir tautas sirds un dvēsele, līdz ar visu latviešu tautu dzīvotu saules mūžu. 

 

Marģers Grīns

 



      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA