LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Jauno LAIKS

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

Par mums un tiem, kas aizbraukuši
Apskatīt komentārus (2)


15.12.2010


Dainis Mjartāns

 

Par mums un tiem, kas aizbraukuši

 

Pasaulē vairāk nekā 700 miljoni cilvēku uzskata, ka zāle ir zaļāka otrpus žogam, un vēlas pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Mūs tas var maz interesēt, jo Latvija nav nākamo emigran­tu galamērķis. Šajā pirmssvētku laikā mūs daudz vairāk nomāc fakts, ka aizvien vairāk latviešu pamet savu zemi, par dzīves vietu izvēloties svešumu, kur var atrast darbu, kur par padarīto maksā vairāk un dzīve iekārtota ērtāka. Šomēnes veiktie pētījumu aģen­tūras TNS Latvia dati liecina, ka ikkatrs piektais jeb 19% Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā plā­no pārcelties uz dzīvi citā zemē. Varētu teikt, ka tas ir daudz, taču nedrīkst aizmirst, ka 81%, vismaz pēc šīs aptaujas datiem neplāno pārcelties uz dzī­vi svešumā. Kopš Īriju skārusi ekonomiskā krīze, mainās arī pārcelšanās valstis. 27% aptaujāto par savu galamērķi minējušas Norvēģiju un Zviedriju, 26% Angliju, bet 12% Vāciju, kas pa­­vasarī atvērs darba tirgu arī Lat­vijas pilsoņiem. Interesanti, ka gandrīz pusei (47%) no tiem, ku­­ri plāno tuvākā gada laikā pār­celties uz dzīvi ārpus Latvijas, nav konkrēta viedokļa, uz kurieni pārcelties.

 

Skaitļi, kas raksturo vispārējo iedzīvotāju skaita tendenci Lat­vi­jā, mūsu nācijas izdzīvošanai ir draudīgi. Latvijas iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās, vidēji mēnesī par 1000 cilvē­kiem. 2009. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 2,253 miljoni, savukārt šī gada jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 2,238 miljoni, par 10,5 tūkstošiem mazāk nekā gada sākumā. Sakarā ar zemo dzimstību un augsto mirs­tību Latvija katru gadu zaudē tūkstošiem cilvēku, bet oficiāli uz ārvalstīm šogad emigrējuši 7714 Latvijas iedzīvotāju. Cik patiesībā Latviju pamet, nav iespējams noskaidrot. Lielbri­tā­nijā mītot ap 40 000 Latvijas pa­­t­stāvīgo iedzīvotāju, bet cik dau­dzi Īrijā, Vācijā, Skandināvijas valstīs, ASV un Kanādā? Vairums no tiem, kas dodas strādāt uz ārze­­mēm, vietējām varas iestā­dēm par to neziņo, viņiem paliek Latvijas pieraksts, par to labākā gadījumā uzzina skolas, kurās mācās mājās atstātie bērni. Dau­dzi, kas strādā Rietumei­ropā, brīv­laikā dodas uz Latviju, apciemo radus, apmeklē ārstus, kosmeto­logus utt. No ekonomis­kā vie­-dok­ļa naudas summas, kas tiek sū­­tītas uz Latviju ģimeņu, radu utt. atbalstam, ir visnotaļ nozīmī­gas. Taču nereti rodas so­­ciālas un psiholoģiskas problē­mas ar bēr­niem, kas atstāti vec­vecāku vai ra­­­­du gādībā, izjūk ģimenes. No aizbraukušo mu­tēm izskan viedoklis, ka Latvi­jas valdībai ir iz­­devīgi, ka latvieši strādā ārzemēs, it sevišķi, tā sau­camās „pusģi­­menes”, jo viņi no­­pelnīto naudiņu sūta saviem radiņiem, tie maksā kredītus, nodokļus, pērk produktus, un valsts no tā visa iekasē savu no­­doklīti.

 

Portālā Baltic-Ireland.ie nesen varēja lasīt satraukumu par kā­du laikraksta Diena abonēšanas rek­lā­­mas kampaņas plakātu, kas re­­dzams Rīgas sabiedriskā trans­por­ta pieturās. Uz tā attēlota ai­­ta un zemāk lasāms teksts: „Aiz­­­­­­­­brau­­ca uz Īriju? Plantāciju vergi? Atpakaļ vairs nebrauks? Bet kur paliek viņu bērni? Mā­jās, skolā, uz ielas? Pieliec punk­tu neziņai, abonē laikrakstu Die­na”. Zīmīgi, bet plašsaziņu lī­­dzekļos vairākus gadus par ār­­zemēs strādājoša­jiem latviešiem nevarēja uzzināt neko vai labā­kajā gadījumā kaut ko lasīt sadaļā „Kriminālā infor­mācija”. Tajā pašā laikā ārzemēs šobrīd veidojas jauna latviešu sa­­biedrība, kas vēlas dzīvot rietumnieciski un autonomi no Latvi­jas. Kā rāda statistika par pieda­līšanos beidzamās Saeimas vēlē­šanās, šī sabiedrība pilnībā atsa­kās no piedalīšanās Latvijas sa­­bied­riski politiskajā dzīvē. Aiz­braucēju viedokli visskaidrāk raks­­­­turo kāds izceļotājs Īrijā tī­­mek­lī: „Mēs pierādīsim, ka lat­­vie­ši var dzīvot bez padomju uz­­spiestajiem zīmogiem un zagša­nas, un tāpēc mums Latvija nav vajadzīga!” Aprunājoties ar aiz­­brau­­­­cējiem, visbiežāk gan var dzir­­dēt atbildi: „Vai es gribu uz Latviju? Ar sirdi, jā. Ekonomiski, nē.”

 

Aptaujājot divu Zemgales sko­lu skolēnus, atklājās šāda situā­cija. 22% Misas vidusskolēnu un 40% Vecumnieku vidussko­lēnu plāno pārcelties uz pastā­­vīgu dzīvi ārpus Latvijas. Anke­­-tās nosaukti visdažādākie emi­grācijas iemesli – gan ļoti pragma­tiski – ārzemēs sagaida la­­bā­kas darba iespējas un lielākas algas, Latvijā ir pārāk lieli no­dokļi un bezdarbs, gan arī emo­cionāli ap­­svērumi: „Latvijā ir gar­­laicīgi, gri­­bu padzīvot Ņujor­kā”.

 

Jaunieši, kuri ir pārliecināti,   ka tuvākajos piecos gados paliks uz dzīvi Latvijā, savu viedokli  pa­­matoja: esmu patriots un ne­­vēlos Latviju pamest, man patīk mana valsts un ierastā vide, es nespētu dzīvot bez ģimenes un drau­giem, es labāk maksāju no­­dok­ļus savai valstij, es vēlos izglītību iegūt Latvijā, tā ir iz­­glītība dzim­tajā valodā, tā dod lielāku dzi­ļumu un izpratni, es vēlos palikt, jo te ir ierasta vide, kultūra, tradī­cijas, mēs, meitenes gribam vei­dot savas ģimenes Latvijā, es  ticu, ka spēšu atrast darbu arī Latvijā, man ir bažas par to, vai ārzemēs varēšu iemācīties va­­lodu vaja­dzīgajā līmenī u.c.

 

Lai aizbraucējus aicinātu at­­griezties, nepieciešams izanali­zēt emigrācijas iemeslus. Diem­žēl tam Latvijā šobrīd pievērsta ma­­za uzmanība. Cik zināms, lē­­mu­mu braukt strādāt uz ārze­mēm cilvēki nepieņem pēkšņi. Viens no galvenajiem emigrā­cijas ie­­mes­­liem neapšaubāmi ir zemā samaksa par darbu Latvijā. Taču zemie ienākumi nav vie­nīgais iemesls, bieži vien tas ir ap­­stākļu kopums – darba devēju attieks­me pret darbiniekiem, sarežģī­jumi profesionālajā dzī­vē, slikti darba apstākļi, izaug­­s­mes iespēju trūkums, valsts un pašvaldību at­­­­tieksme, kā arī tas, ka daudzi nespēj nomaksāt ik­­mēneša kre­dītmaksājumus. Bū­­tisks emig­rācijas iemesls ir Lat­vijas valsts attīstības vīzijas trū­kums, līdz ar to iedzīvotājiem trūkst pārlie­cī­bas, ka dzīves lī­­menis uzlabosies, grūti ir plānot savu dzīvi Pro­tams, ka stimulu ekonomiskai emigrācijai deva Latvijas pievie­nošanās Eiropas Savienībai. Dzī­ves līmeņa atšķi­rības starp Lat­viju un Rietum­eiropu kļuva re­­dzamas kā uz  delnas, bet robežu atvēršana at­­viegloja izšķirties par emigrē­šanas soli. Imi­­grā­­­cija uz Latviju pēdējo divu gadu laikā ir sa­­mazinājusies. 2009. gadā tie bija tikai 2688 cilvēki, salīdzinot ar 3465 ārzemniekiem 2008. gadā. Bet kas notiks, ja piepil­dīsies ekonomistes Raitas Kar­nītes prognoze, ka ekonomiskais uz­­plaukums nozīmēs, ka valstī  ik gadu būs jāieved 5 – 15 tūks­toši strādnieku? Vai varas gai­teņos top jauns integrācijas po­­litikas plāns šādai attīstībai? Vai viss tiks atstāts pašplūsmā, pēc tam sūrojoties par ārzem­nieku geto izveidi Rīgā, Liepājā, Ventspilī,  ar visām izrietošajām se­­kām? Pro­tams, uz ārvalstīm izbraukušo Lat­­vijas Republikas iedzīvotāju skaits ir pietiekams, lai ekono­mikas atplaukuma ga­­dījumā seg­tu darbaspēka pie­-pra­sījumu. Taču cik daudzi no ekonomis­kajiem emigrantiem patiešām at­­­griezīsies? Aprēķini rāda, ka ceļu mājup meklē tikai nieka 2-3% no aizbraukušajiem.

 

Jūs teiksiet, ka Latvijā pašlaik lielākā problēma ir ekonomiskā krīze. Bet vai tās patiesie iemesli nav meklējami patriotisma, vals­tiskuma izpratnes un soli­dari­tātes trūkumā? Reti no po­­litiķu mutes esam dzirdējuši sa­­kām: mūsu valsts intereses. Vis­biežāk tās ir bijušas kādas par­-tijas vai frakcijas intereses. Savukārt pla­šai Latvijas sabied­rības daļai svarīga ir tikai materiālistisku mērķu sa­­snieg­šana. Personis­kais aprēķins vē­­rojams Latvijas politikā, ekono­mikā, skolās un savstarpējās attiecībās. Tieši šis egoisms rada nespēju vienoties kopīgiem mēr­ķiem un traucē Latvijas politis­kajai attīstībai un sabiedrisko organizāciju dar­bam. Tāpēc nav brīnums, ka Lat­vijai šobrīd nav kopīgas vīzijas un latviešu tauta nespēj apzinā­ties savas vērtības. Jāpiekrīt viedoklim, ka Latvija piedzīvo ne tikai ekonomisko, bet arī vērtī­bu krīzi.

 

Mums, no kuriem liela daļa latviešu izglītību ieguva ārze­mēs, kas darbojās trimdas sa­­biedris­kajās organizācijās, var atšķir­ties politiskie uzskati, at­­šķirīga ir mītņu zemes pieeja sociālajiem jautājumiem. Taču mūsu Lat­vijas vīzija ir daudz skaidrāka, es teiktu – tā ir pirms­kara ro­­man­­tiskās – latviskās Lat­vijas sin­­tēze ar Rietumu iz­­pratni un modernu patriotismu.

 

Latvijas sabiedrībā ir ieviesies izteiciens: „Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti.” Vienīgi aiz­mirsts tiek, ka diez vai šī zeme pastāvētu bez valsts un ka mēs esam šīs valsts un sabiedrības veidotāji. Diemžēl šodienas au­­dzināšanas un izglītības sistēma nacionālpatriotiskajā jomā   nereti kopē „padomisko” pieeju un ārišķību: sak, karogs pa­celts, ķeksītis pievilkts, tāpēc jaunieši starp nacionālo un saim­niecisko izvēlas saimnie­cisko, un patriotisms viņos at­­kā­pjas materiālo, bieži vien arī izdzīvošanas problēmu priekšā.

 

Kopš neatkarības atgūšanas gadiem diskutēts par Latvijas vēs­tures mācīšanu skolās. Vēs­ture veido šodienu un apziņu, kas mēs esam šodien. Lieki pie­minēt gadiem ilgo nevēlēšanos, pat pašu vēstures skolotāju ne­­gatīvo nostāju pret Latvijas vēs­tu­res mācīšanu skolās. Šķiet, ka vienīgā Latvijas ideja kopš vals­tiskuma atgūšanas bija nosar­gāt neatkarību, integrējoties Rie­­­tumu struktūrās. Tas nav pe­­­ļami, bet šī ideja vairākus ga­­dus kā ir īstenota. Tieši tagad, kad Lat­vija atrodas uz izdzī­vo­šanas sliekšņa, blakus ekonomisko jau­­­­­tājumu risināšanai, cilvēki gaida ne tikai budžeta, bet arī tautas un visas Latvi­jas sabied­rības konsolidēšanu. Katrs no mums taču vēlētos sa­­redzēt sa­vu, savu bērnu vietu un lo­mu savā valstī –  nākotnes Latvijā!




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA