LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / In Memoriam

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















13366

Redaktore aiziet mūžībā
Apskatīt komentārus (0)


30.03.2011


 

Redaktore aiziet mūžībā
 

Šī gada marts bija nelaimīgs mēnesis ārzemju latviešu žur­nā­­­listikai: Sidnejā zemes gaitas iz­­beigusi mūsu korespondente, ziņotāja par Austrālijas latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Elga Rodze-Ķīsele, dzej­­nieces vārdā Elga Leja, bet Mel­burnā – bijusī nedēļas laik­raksta Austrālijas Latvietis re­­dak­tore Brigita Liepiņa, kuŗas meita Val­da publicējas arī mū­­­su laik­raks­tā. Šoreiz daži vārdi Bri­gitas Liepiņas pie­mi­ņai.

 

Nesenā, sešus gadus ilgusī Austrālijas Latvieša rediģēšana, ne­­apšaubāmi, bija vainagojums Brigitas Liepiņas visu mūžu   veik­tajam daudzpusīgajam sa­­biedriskajam darbam. Kad ve­­cums beigās pieveica izdevēju  un redaktoru Emīlu Dēliņu,  kuŗa rokās avīze noturējās visu 20. gadsimta otro pusi, un dažus gadus vēlāk arī redaktora darba pārņēmēju Evaldu Pa­egli, B. Lie­piņa pakļāvās izdevēju kopas lūgumam un spie­dienam un kļuva par AL redaktori. teikda­ma: „Bez avīzes taču nevaram palikt.” Līdz tam viņas vienīgā pieredze žurnālistikā bija bijusi latviešu valodas ra­dio raidīju­mu sagatavošana un vadīšana mei­tas Valdas promienes reizēs 3 ZZZ  raidstacijā, kā arī raidī­jumu uzsākšana 3 ZZZ  radio. Pēc AL redaktores darba izbeig­šanas viņa vēl labu laiku palī­dzēja ar avīzes eks­pe­dīciju.

 

Brigita Slociņa dzimusi Dau­gavpilī, pamatskolu beigusi    Lat­­­vijā, vidusskolu – Vācijā, uni­­ver­si­tāti – Austrālijā. Bija precējusies ar Elmāru Liepiņu, ko Austrā­lijas latviešu sabied­rī­ba vislabāk atceras kā čellistu, kādreiz tās sarīkojumu kupli­nā­tāju. 1964. gadā B. Liepiņa beigusi Melbur­nas universitātes Tautsaim­nie­cības fakultāti ar ba­­kalaura gra­du, 1968. gadā ie­­guvusi diplomu datorzinātnēs Karaliskajā Mel­bur­nas techno­loģijas institūtā. Ilgāku laiku vi­­ņa strādājusi par program­mē­tāju lielā tekstilfir­mā, vēlāk bi­­jusi lektore elektro­nisko skait­ļo­tāju lietošanā taut­saimnie­cībā Praranas augstsko­lā. 1977. gadā ieguvusi maģistra gradu bizne­sa administrācijā.

 

Jau austrāliskā maizes darba gados B. Liepiņa brīvajā laikā, īpaši nedēļu nogalēs, daudz bija redzama latviešu sabiedrībā. Vi­­ņa dziedāja jauktajā korī „Rota”, bija kasiere sestdienas sko­las vecāku padomē, kopš 1974. gada bija korporācijā Zin­ta, bija  biedre Latviešu preses biedrības Austrālijas kopā. Kad 1974./75. gadā Austrālijas krei­sā Vitlama valdība atzina par li­­kumīgu Latvijas iekļaušanu Pa­­domju Savienībā, B. Liepiņa ak­tīvi atbalstīja baltiešu pro­tes­ta akcijas, kas vainagojās ar strād­nieku valdības gāšanu un Vit­lama lēmuma atcelšanu. At­­mo­das laikā viņa aktīvi pieda­lījās visās demonstrācijās un atbalsta akcijās un organizēja humānās palīdzības saiņu sū­­tī­šanu uz Latviju.

Lai vērtīgam mūžam tagad seko salda dusa!

 

Eduards Silkalns




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA