LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / In Memoriam

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















9678

Ineses Salakas rokās vijole smējās un raudāja...
Apskatīt komentārus (1)


08.12.2010


Ineses Salakas rokās vijole smējās un raudāja...

 

Par latviešu mākslinieci Inesi Salaku (1960. 13. I- 2010. 2. III) tagad jārunā pagātnes formā: varonīgais, bet nevienlīdzīgais cīniņš ar smago slimību vairāku gadu gaŗumā ir beidzies... Šai ziņai būs grūti noticēt visiem tiem, kuŗi Inesi joprojām labi redz gara acīm: mazotnē – eņģelim līdzīgu bērnu, vēlāk – Mediņa mūzikas vidusskolas audzēknīti ar vijoles futlārīti pie rokas, pēc dažiem gadiem – gaišu un uzņēmīgu Maskavas konservātorijas absolventi un Latvijas operas orķestŗa mākslinieci. Divus pēdējos gadu desmitus Ineses mājas bija Meksika un darba vieta – Meksikas valsts filharmonijas simfōniskais orķestris.

 

Iedomāsimies, ka fonā skan P. Čaikovska ,,Romance”, ko Inesei tā patika atskaņot kopā ar brāli pianistu Renē Salaku, un pašķirstīsim lielu, latviešu zīmēm, tautasdziesmām un nošu rakstiem rotātu grāmatu: pirmā lappuse tajā veltīta vectēvam, diriģentam, folkloristam un koklētājam Artūram Salakam, nākamā lappusē lasāms Artūra dēla, leģionāra Ulža, dzīves gājums, vissaulainākā ir trešā lappuse: Salaku ģimene ar četru bērnu pulciņu no Venecuēlas atgriežas Latvijā, māmuļa Gaida pastarīti Inesi nes zem sirds. Tāda bija Ineses pirmā un spožā debija, ienākšana šajā pasaulē, piepildot tēva, koktēlnieka Ulža Salakas, viskvēlāko sapni: visi bērni runās latviešu valodā un izmācīsies augstskolās! Bērni vecāku sapņus pat pārspējuši: Renē, Gunta un mazā māsiņa Inese kļuva par mūziķiem (ar šo talantu kā saulē mirdzošiem sarmas dimantiem Dievs burtiski apbēris visu Salaku dzimtas koku), Andris izmācījās par chirurgu, Ingrīda – par skolotāju.

 

Spožā altvijolniece Inese Mehiko izturēja konkursu laikā, kad Latvijā Baltā nama māksliniekiem pamats burtiski bruka zem kājām. Meksikas orķestrī arpu jau spēlēja Salaku vecākā māsa Gunta. (Viņai vēl padomju dzelzs priekškara laikā izdevās caur Bulgāriju nokļūt Vīnē, pasaules orķestrantu tirgū, no turienes Meksikā.)

 

Inese nebija tikai māksliniece, viņas čaklās rokas prata apdarīt visus sievietei tik neizbēgamos mājas darbus. Un galvenais: viņa laida pasaulē meitu Lusini un dēlu Matīsu. Lai gan īss ir tas dzīves laiks, ko Inesei liktenis ļāva būt kopā ar mīļajiem, viņa ielikusi saviem bērniem šūpulī to, ka spēj dot tikai māte: prieku par dzīvi un dzīvību, kas dāvāta tikai vienreiz.

 

Visskumjākais pasaulē ir tukšums, kas uz kādu laiku ieņem dzīva, nesen aizgājuša, cilvēka vietu: tukša gultiņa, tukša vieta pie rakstāmgalda, tukšs krēsls orķestŗa kopainā, klusumā sastindzis instruments... Un tomēr – atmiņu gaisma ir stiprāka un spēcīgāka par katru nāves elpas ledaino pieskārienu: Inese Salaka dzīvo savu tuvinieku, kollēgu, skolnieku atmiņā, apliecinot seno sakāmvārdu: aizgājušie mūsu domas saista stiprāk nekā dzīvie.

 

Red.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA