2024. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica pētījumu par diasporas līdzdalību vēlēšanās. Pētījums tika publicēts šogad, tā mērķis ir veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un informētību, veicināt diasporas organizāciju savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā un interešu pārstāvībā un valsts līmeņa risinājumus diasporas vēlēšanu iesaistes palielināšanā. Īsi sakot, pētījuma mērķis bija noskaidrot diasporas motivāciju piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un rast atbildi uz jautājumu, kas jādara, lai vēlēšanās piedalītos vairāk diasporā dzīvojošo. Īpašu uzmanību pētījums pievērsa cilvēkiem, kuri rīkoja un piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, bet atturējās iesaistīties un nepiedalījās 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, jautājot par viņu motivāciju un pieredzi.
Sestdien, 5. aprīlī, simtiem tūkstošu cilvēku visos 50 ASV štatos izgāja ielās, lai protestētu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa sabiedroto Īlonu Masku. Akcija ar nosaukumu Hands Off (Rokas nost) norisinājās vairāk nekā 1200 pilsētās. Protesti notika arī dažās Eiropas galvaspilsētās, kur demonstranti pauda pretestību Trampam un viņa agresīvajai tirdzniecības politikai. Protesti bija vērsti pret Trampa administrācijas īstenoto ekonomikas politiku un reformām valdības struktūrās, kur atlaisti tūkstošiem darbinieku, kā arī pret valdības plāniem deportēt imigrantus, ierobežot cilvēktiesības vairākām sabiedrības grupām,, samazināt federālo finansējumu veselības aprūpes programmām un citiem pasākumiem. Demonstrācijas organizēja vairāk nekā 150 dažādas organizācijas, arī veterāni un vēlēšanu tiesību aktīvisti.
Berga bazāra centrālajā ielā, kas ved no Elizabetes ielas garām Andalūzijas sunim un Berga viesnīcai, tā pa vidu, kur savulaik atradās zināmā Birojnīca, ik ceturtdienu pulcējas savi pāris desmiti priecīgu un zinātkāru cilvēku, kas klausās priekšlasījumus, stāsta paši, uzdzied un uzspēlē zolīti. Tie galvenokārt ir bijušie trimdinieki, kas savu dzīvi pārcēluši uz Latviju. Tāpat kā Berga bazāra īpašnieku atvases Nikolajs un Aleksandrs Karlsoni. Te tagad mitinās muzejs Latvieši pasaulē jeb LaPa muzejs kurā kopš pirmsākumiem strādā savulaik Austrālijas latviete Marianna Auliciema. Pie viņas arī ciemojos un izjautāju.
Dzīvē vienmēr ir šķēršļi, bet nevajag padoties. Ja ir nozīmīgs mērķis, ir jāmeklē cits ceļš, saka Dagnija Lāce, autore un uzņēmēja, runājot par nupat, februārī iznākušo grāmatu The Wall Falls, a Woman Rises.
Tas ir atmiņu stāsts par to, kā Dagnija Lāce, laužot tradicionālos standartus un pieņēmumus, kļuva par vienu no pirmajām sievietēm programmētājām ASV, palīdzēja ieviest datoru tehnoloģiju un modernizēt banku sistēmu darbu Latvijā un nodibināja vienu no pirmajiem IT uzņēmumiem Baltijā BTG.
Kad kādam, kas brauc pie manis ciemos un īsti nezina to namu, kurā dzīvoju, saku skaidri: Tā ir māja Krišjāņa Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, iepretim Kaplim! Nesaku iepretim degvielas stacijai sēklkē (Circle-K), kā to grib dēvēt iedomīgie norvēģu naftas produktu tirgotāji. Un turpināšu teikt: Tiksimies pie Arēnas Rīga nevis pie Sjaomi arēnas, vai kā tur Paldies Rīgas pašvaldībai, kas sabiedriskā transporta pieturvietu joprojām atļauj saukt Arēna Rīga!
Latviešu sabiedrībā atgriezos, kad man viens tā kā iesita pa galvu, ka bērniem jāiemāca latviešu valoda, saka Ansis Vīksniņš, Latvijas Goda konsuls Minesotas pavalstī ASV, Mineapoles - St.Paulas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, Latviešu organizāciju apvienības Minesotā valdes priekšsēža vietnieks, Latvijas-Amerikas tirdzniecības palātas reģionālais direktors, zvērināts advokāts.
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Elita Kuzma darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Viņai ir bagātīga pieredze diplomātiskajā dienestā. Taču šis četru gadu pilnvaru laiks Elitai Kuzmai būs ar augstu darba intensitāti un stresa pilns, jo sakritis ar jaunā ASV Valsts prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Kopš 2018. gada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijā darbojas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Tas izveidots ar mērķi uzrunāt un atbalstīt diasporas tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Koordinatori palīdz sagatavoties šim nopietnajam solim, piedāvā risinājumus sadzīves, darba un uzņēmējdarbības jomās. Janvāra nogalē es mēroju ceļu uz Daugavpili, kur tikos ar remigrācijas koordinatori Latgales reģionā Rutu Priedi.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš, ir Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors. Viņš ir viens no tiem speciālistiem, kurš uzsācis Latvijā pielietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā. Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs Stenforda Universitātes profesors Kristaps Zariņš kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru (Charley Taylor). Pacientam tiek veikta sirds asinsvadu datortomogrāfija un pēc tam iegūtais izmeklējums nosūtīts uz ASV uzņēmumu Heart Flow, kur to apstrādā ar superdatoru.
Tikos ar Daini Krieviņu, lai uzzinātu, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirurgu sadarbības un vai daktera Zariņa izstrādātā metode varētu tikt izmantota jau kā valsts apmaksāta, lai samazinātu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.
Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa.