120x120 Filadelfijā
Apskatīt komentārus (0)


13.07.2011

Attēlā: Filadelfijas latvieši ap 1910. Gadu. Foto no vēsturnieka Vidvuda Štrausa archīva

120x120 Filadelfijā

Jāņi nosvinēti, un līgot nāca gan t.s. vecā trimda pārstāvji, gan arī no Latvijas iebraukušais jaunais vilnis, ienesot jau esošajā sabiedrībā svaigas vēsmas.  Bet nav nekā jauna zem saules, vēsture atkārtojas, un Ziemeļamerikas latviešiem šādu divu grupu – „vecā trimda” un „jaunatbraucēji” mijiedarbība ir notikusi jau vairākkārt. Jo spilgti tas atklājas, izsekojot vienas organizācijas vēsturei, proti, ārpus Latvijas  visvecākās latviešu biedrības – Filadelfijas Brīvo latvju biedrības  (FBLB) vēsturei. Tā dibināta 1892. g. 22. februārī. 

Gatavojoties ar vērienīgu programmu visa 2012. gada garumā svinēt savu 120. jubileju, Brīvo latvju biedrība aicina atskatīties uz tās bagāto un visnotaļ pretrunīgo vēsturi, kuŗu izpētīja un apkopojis ilggadīgais FBLB valdes priekšnieks Roberts Līdums 1973. gadā  izdotajā grāmatā „Latvieši – Brīvības meklētāji”. 

Pirmie latvieši, kas nelielā skaitā sabrauca ostas pilsētā Filadelfijā, galvenokārt no Kurzemes, iedvesmojās dibināt paši savu biedrību. Tolaik šādu biedrību jēga nebija sava tautiskuma kopšana, bet gan savstarpēja palīdzība laikā, kad nebija ne apdrošināšanas, ne valsts pabalstu. Šādi mērķi ir ierakstīti FBLB dibināšanas chartā,kopā ar uzdevumu palīdzēt iebraucējiem mācīties angļu valodu. 

Drīz vien iebraucēju straume palielinājās ar pašiem pirmajiem īstajiem trimdiniekiem, atkal galvenokārt no Kurzemes, bēgļiem no 1905. gada revolūcijas sekām.  Šī skaitliski lielā grupa ieviesa kreisajiem revolucionāriem izteikti simpatizējošu noskaņojumu, kas  FBLB valdīja vairākus gadu desmitus.  Ja aizvadītā gadsimta padsmitajos un pat divdesmitajos gados Filadelfijas latviešos priekšstats par neatkarīgu Latvijas valsti bija visai miglains, bet latviešu valodas prasmes gluži pietiekamas, tad jau trīsdesmitajos gados protokolus ar grūtībam rakstīja latviski, uzvārdi jau bija vienkāršoti un amerikāniskoti, un līdz ar labdarību norisinājās plaukstoša un sulīga sabiedriskā dzīve.  Vecie kreisie ilgi nepiekrita svinēt 18. novembri, bet cits grupējums, kuŗu vadīja liepājnieku Minku ģimene, ļoti veicināja visu, kas saistījās ar jauno Latvijas Republiku, piemēram, atbalstot Latvijas atlētus, kuŗi brauca uz 1932. gada olimpiādu Losandželosā.

Otrā pasaules kaŗa sākumā, ar toreizējām technoloģijām, t.i. bez īpašām iespējām kaŗa apstākļos uzzināt par, piemēram, Baigā gada notikumiem, filadelfieši sūtīja lielas palīdzības kravas uz kaŗa izpostīto Latviju caur Padomju Krieviju, nenojaušot, ka nekas no tā nesasniedza galamērķi. Tikai līdz ar pirmo bēgļu ierašanos vietējiem sāka „uzaust gaisma”, un iesākās kreiso dumpinieku pēcteču nomaiņa ar bēgļu un trimdinieku vilni, kas krasi nostājās pret visu, ko varētu uzskatīt par polītiski kreisu. Viņi, kas mūžu pavadījuši  neatkarīgā Latvijā un tekoši rubnāja latviski, pārņēma biedrības darbību.  Par tālāko attīstību mēs jau zinām, un nu jau paši esam „vecā trimda”, un arī  nākamais, šoreiz ekonomisko nevis polītisko bēgļu vilnis ir klāt.  Filadelfijas Brīvo latvju biedrība joprojām uzņem visus, dod latvisku patvērumu un iespēju savstarpēji tikties, sazināties, tā dzīvo un attīstās tālāk.

Savu 120. jubileju FBLB svinēs ar 120 notikumu virkni visa 2012. gada gaŗumā – „120x120”.  Būs 26 miniizstādes, kas ik pa pāris nedēļām cita citu nomainīs, tās uzrunās gan  latviešu publiku, gan amerikāņus, kuri apmeklē FBLB nomnieku (galvenokārt vairāku  Filadelfijas teātŗa trupu) sarīkojumus.  Tā, piemēram, amerikāņiem rādīsim pamatinformāciju par Latviju (četri reģioni, Rīgas trīs architektūras izcilības, dzintars, daiļamatniecības izstrādājumi, dziesmu svētki) un īpašas temas, kas pazīstamas arī vietējiem iedzīvotājiem,  piemēram Latvijas Nacionālās operas trīs pasaulslavenības.  Pašiem latviešiem rādīsim niansētākas miniizstādes, piemēram, Jāņa Ridusa metalla šķīvjus, Latvijas plakātu mākslinieku darbus, velniņu latviešu folklorā; Latvijas šodienas pagrīdes mūziķu foto; Filadelfijas mākslinieka Harija Gricēviča grāmatu illustrācijas. Visu centīsimies populārizēt, fotografēsim, filmēsim, un izmantosim internetu, Youtube un citus plašsaziņas līdzekļus. 

Notiks ne tikai miniizstādes, bet arī vairākas lielas mākslas izstādes, kur tiks pārstāvēta  Filadelfijas mākslinieku grupa, t.i. mūsu nu jau aizsaulē aizgājušie  vecmeistari – Laimons Eglītis, Linards Linauts, Oskars Skušķis, Arnolds Treibergs. Būs pārskats par Ēvalda Dajevska daiļradi; latviešu mākslinieki, kas šodien dzīvo un strādā Filadelfijā; 30 jaunie mākslinieki, kas jaunāki par 30 gadiem, divu pilsētu stāsts par Rīgu un Filadelfiju, kuŗā piedalīsies latviešu un amerikāņu mākslinieki. Pēdējās divas izstādes tiks iekļautas Filadelfijas „Pirmo piektdienu” pilsētas galeriju atvērtajā apskatē, bet divas izstāžu atklāšanas papildinās kabarē vakari ar raibām programmām, tostarp  Modra Medņa erotiskās mīlas  dzejas lasījums no tikko Rīgā izdotā krājuma; modernās dejas uzvedumi un estrādes mūzika.

Martā,  mēnesī, ko FBLB izceļ kā latviešu kaŗavīru mēnesi, ienesīs „120x120” svinībās nopietnu un akadēmisku saturu.  Uz Filadelfiju atceļos no Ikšķiles novada Tīnužas muižas, ar 2011. gada 16. martā pirmo reizi izstādīto latviešu leģionāru atribūtiku kopā ar informātīvām planšetēm. Ekspoziciju izveidojis jauns, tikko Latvijas Universitāti beidzis vēsturnieks Kaspars Špēlis ar citiem saviem līdzaudžiem-kollekcionāriem. Tā būs vienreizīga iespēja ASV uzzināt par kareivjiem, kas, ziedojot dzīvības, noturēja Kurzemi un pasargāja bēgļus.  Izstādi papildinās nopietns seminārs, kuŗā, piemēram, Rowan universitātes socioloģijas profesore Ieva Zaķe ir piekritusi izklāstīt sava akadēmiskā pētījuma secinājumus par dažādu ASV preses izdevumu uzbrukumiem leģionāriem. Kā neliela atelpa šai nopietnībā paredzēta Latvijā inscenētu kauju rekonstrukciju filma, rādot nodarbību, kas arī šeit ir populāra –   reenactment.

Siltā laika mēnešos vieglāka rakstura sarīkojumi: maijā FBLB telpās tiks rīkota vispasaules novusa turneja, ar novusa entuziastam vēstniekam Andrejam Pildegovičam par godu nosauktā  ceļojošā „Vēstnieka kausa” piešķiršanu.  Vienlaicīgi izstādīsim Ziemeļamerikas latviešu t-kreklus. Vasarā notiks arī divi atsevišķi Latvijas vislabāko spēlfilmu maratoni, pirmsjāņu diena „Cepsim latviski”, kas veltīta sieram, dzeltenmaizei, un plātsmaizēm, līdzīga arī īsi pirms Ziemassvētkiem, protams, veltīta pīrāgiem un piparkūkām. Vietējā Dievtuŗu kopa Satekla ievadīs mūs rudenī ar veļu vakaru un Ziemas saulgriežiem, bet visās iespējamās reizēs Laila Medne vadīs tautisku sadziedāšanos.  

Vairāki „120x120” sarīkojumi ir paredzēti pašu filadelfiešu darboties priekam.Būs  gadskārtējie sarīkojumi Draudzīgais aicinājums, 18. novembris, Ziemsvētku tirdziņš, ikmēneša saviesīgie vakari pie bāra. Būs arī pašas biedrības dzimšanas dienas ballīte ar torti, šampanieti un filmu no 100. jubilejas, kā arī pašmāju teātris, līdzīgs tiem, kuŗi spēlēti šajā biedrībā, sākot jau no 20. gs. Sākuma.  Jau tagad dzird runājam, ka mūsu amerikāņu nomnieki, galvenokārt teātŗa trupas, gatavojas kopīgiem spēkiem, apvienojot savas aktieŗu kopas, uzvest kādu latviešu lugu angļu tulkojumā. Bet 2012. gadu nobeigsim ar balli, kad visi darbi būs padarīti un varēs ar lepnumu atskatīties uz pārbagātu 120. jubilejas gadu.

Simtdivdesmit gadu jaunā Filadelfijas Brīvo latvju biedrības saime aicina visus piedalīties mūsu jubilejas gada svinībās – 120 notikumi 120 gadiem.  Kaut arī kalendārs šobrīd vēl ir tikai provizorisks, to var apskatīt mājaslapā www.latviansociety.com, kur to arvien papildinās vai precīzēs, jo šajā rakstā uzskaitītie notikumi ir tikai daļa no paredzētās programmas.  Daudz baltu dieniņu!

Sandra Milevska