Astrīda errojas: Kur palikusi latviešu loģika?
Apskatīt komentārus (0)


01.06.2011

Astrīda errojas :  Kur palikusi latviešu loģika?

Mēs taču nevaram un nevaram savā valstī neko kārtot tā, kā tas šķiet loģiski domājošam cilvēkam. Vismaz es līdz šim esmu sevi uzskatījusi par samērā loģiski domājošu, bet nupat  sāku šaubīties. Ja valstī pie teikšanas līdz šim bijuši labi izglītoti, inteliģenti, godīgi, valstiski un loģiski domājoši cilvēki, tad man jānāk pie slēdziena, ka mana loģika vairs nav nekāda loģika. Liekas,  jau 20 gadu gaŗumā latviešiem ar vienkāršu loģiku neveicas visai labi.

Loģiski domājoši cilvēki nedrīkstēja ieviest likumus, kas jau pašos atjaunotās neatkarības sākumos ļāva iznīcināt, izvazāt un „privātizēt” fabrikas, kolchozus, slimnīcas, sanatorijas, viesnīcas un visu citu, kas piederēja valstij un bija vēl kaut kam derīgs. Nedrīkstēja ieviest privātizācijas sertifikātus un palaist  brīvā tirgū, lai tos par smiekla naudu iegādātos spekulanti, kuŗri tad par to pašu smiekla naudu iegādājās valsts uzņēmumus un tos izsaimniekoja vai pārdeva ar lielu peļņu. Vēl mazāk loģiski man liekas tas, ka tie paši cilvēki atkal un atkal tika ievēlēti Saeimā un tie paši vai viņu sponsori tagad nosaka Latvijas polītikas virzienu. Tas, ka viens no viņiem tagad arī tautas acīs ir viens no visvairāk piemērotajiem kandidātiem prezidenta amatam, man jau liekas pilnīgs ārprāts, ne jau vairs tikai loģikas trūkums. Vēl nesaprotamāks kļūst tas, ka mēs šo lēmumu pieņēmējus ievēlējam augstos amatos atkal un atkal.

Man  liktos loģiski, ja tie cilvēki, kas Latvijā strādājot nopelna daudz vairāk nekā citi, arī nodokļos maksātu daudz vairāk. Tas ir, maksātu tā saukto progresīvo nodokli. Ja Latvijas valstī viņiem ir iespējas labāk pelnīt, tad viņiem būtu valstij arī vairāk jāatmaksā. It sevišķi tas būtu sakāms par tiem, kas strādā valsts uzņēmumos vai valsts iestādēs.

Nepavisam loģiski man neizklausās tas, ka bērna pabalstu 45 tūkstošu latu apmērā vienā gadā saņem tētiņš, kas valsts iestādē ir jau gadā nopelnījis vairāk nekā 100 tūkstošus. Loģiski domājot, bērna pabalstu nevajadzētu saņemt cilvēkam, kuŗa alga gadā pārsniedz 100 tūkstošus latu. Kāpēc Latvijā bērnu pabalstus saņem cilvēki, kam tas nav nepieciešams, manai loģikai nav un nebūs saprotams. Manā loģikā pabalsts ir kaut kas tāds, kas nepieciešams trūcīgiem, sliktos financiālos apstākļos nonākušiem cilvēkiem, nevis cilvēkiem, kuŗi ar saviem ienākumiem bez rūpēm varētu uzturēt daudz vairāk nekā tikai savus bērnus.

Neloģiski man liekas arī tas, ka vairāku mūsu deputātu ieskatā darbs parlamentā nav pilna laika darbs, un viņi nodarbojas  vēl ar kādu darbu un saņem vēl vienu algu. Loģiski domājot, ja darbs parlamentā ir tikai puslaika darbs, tad mēs varētu valstij ietaupīt pusi  Saeimas gada izdevumu un iztikt tikai ar  50 deputātiem.

Vairāk  stulbības nekā loģiskas rīcības radīti šķiet likumi vai noteikumi, kas tagad tiesu izpildītājiem dod iespēju mēnesī nopelnīt 60 tūkstošus latu vai vairāk uz to cilvēku rēķina, kuŗi krizes apstākļos  nonākuši financiālās grūtībās. Turklāt šo iespēju tiesu izpildītājiem  nodrošinājis Ministru kabinets ar noteikumu, ka viņi no atgūtās mantas var paturēt 3 -15 procentus, un tas viņus padara ne tikai par centīgiem, bet pat par diezgan nežēlīgiem sava darba darītājiem.

Vēl neloģiskāks liekas fakts, ka par iekšlietu ministru kļūst cilvēks, ko tauta vēlēšanu zīmē izsvītro, bet valdības vadītājs stūrgalvīgi atstāj amatā un, kad ministre  pati demisionē,  piespiež viņu palikt amatā vēl gandrīz pusgadu. Un nu  viņai vēl pietiek pašapziņas, lai ieteiktu savu pēcnācēju ministra amatā.

Viena no lielākajām stulbībām tikko parādījās tīmekļa ziņās, ka Latvijā   kāds pensionārs saņem pensiju 4500 latu mēnesī. Interesanti būtu zināt, kā to varēja panākt, jo gadā tas sanāk 54 tūkstoši latu, bet desmit gados vairāk nekā pusmiljons. Vēl interesantāk būtu zināt, kuŗam vai kuŗiem  mūsu polītiķiem šis pensionārs par to var pateikties, cik viņš sociālajā budžetā ir iemaksājis un cik no tā  šajā fantastiskajā pensijā jau saņēmis.

Pavisam neloģiski ir tas, ka pašvaldību amatpersonas var uzņemties piecus, sešus  pienākumus un amatus un vēl vairāk, turklāt tie visi nāk ar lielāku vai mazāku algu. Ja vienas pilsētas galvam ar pilsētas vadības darbu nepietiek, tad varbūt vajadzētu  divām pilsētām vienu galvu, bet pārējos viņa darbus varētu uzņemties kāds bezdarbnieks.  Tad tik daudziem Latvijas iedzīvotājiem darbs nebūtu jāmeklē ārzemēs.

Nekāds loģiskais darbs nav arī tas, ka valsts ļauj izcirst Latvijas mežus un eksportēt kokus nepārstrādātus.  Nu jau  runā, ka likvidēs mežniecības, un tas var nozīmēt tikai vienu, ka izciršana notiks neierobežoti un bez kontroles. Tikpat neloģiski liekas tas, ka daudz  lauksaimniecības zemes tiek aizlaista atmatā un tur jau tagad parādījušās nekoptas priežu un krūmāju jaunaudzes.

Neloģiski bija arī tas, ka tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas netika  atjaunota ar valsts naudu samaksātā pamatizglītība tikai valsts valodā. Tagad nebūtu jāuztraucas par divvalodības ieviešanu.

Diemžēl tā varētu uzrakstīt veselu grāmatu par neloģiskiem lēmumiem un notikumiem, ko Latvijā  pieļauj valdošās aprindas, taču jautājums, kur palikusi latviešu loģiskā domāšana, paliek neatbildēts.

Astrīda