LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Lasītāju komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Vēl par Eslingu, Kuldīgu un citiem vietvārdiem
Apskatīt komentārus (1)


17.08.2011


 

Vēl par Eslingu, Kuldīgu un citiem vietvārdiem

 

Vācieši 13. gadsimtā Latvijā rakstos ieviesa vāciskus vietu nosaukumus. Tiem līdzās pastāvēja latviešu valodā lietoti nosaukumi, kuŗi atšķīrās no vāciskajiem. Goldingen – vāciski, Kuldīga – latviski. Var jau minēt vēl daudzus citus piemērus: Dondangen – Dundaga; Amboten – Embūte; Katzdangen – Kazdanga; Sassmacken – Sasmaka; Tadaiken – Tadaiķi; Mesothen – Mežotne, Wainoden – Vaiņode utt.

 

Latvieši nebūt nepievienoja vācu vārdam galotni – Goldigen-a, arī kalnus Alpen nesauc Alpeni, bet gan Alpi.

 

Prof. Ernesta Bleses vardnīcā, kas iznāca Rīgā 1939. gadā, ir Flārdinga,  Gepinga, Getinga, Kisinga, Saksija, Tīringa (ne Tīringena). Indoeiropiešu valodās lietvārdiem, kam ir lokāmas galotnes, vārdus atvasinot, galones maina, nevis iepriekšējai galotnei pievieno vēl vienu galotni, kā  izdarīts ar Eslingu (Esling-en-a).

 

Tā vien šķiet, ka laikraksta abonenti rakstus kārtīgi neizlasa. Tāpēc atkārtošu jau iepriekš rakstīto: ,,Ja vārds Eslingena ir kāda pastāvējuša vēsturiska latviešu nosaukuma dokumentēta daļa, tas šai nosaukumā būtu atstājams. Bet ģografiskajam pilsētas nosaukuma veidojumam Eslinga latviešu valodā ir vairāku gadsimtu tradicijas. Tās nevajadzētu mainīt.”

 

Turklāt kļūdas labot nekad nav par vēlu.

 

Jāpiebilst, ka vietvārdu nosaukumi nebūt nav jāmeklē Nacionālās bibliotēkas Retumu nodaļā, tie atrodami vairākās mūsdienu vārdnīcās, arī tīmeklī.  Nez vai vajadzētu teikt, ka nosaukumi ir ,,pieejami”; tas ir burtisks tulkojums no vācu valodas – zugänglich vai krievu – подходимый.  Bieži redzēta arī vārdkopa ,,biļetes pieejamas”.  Labāk teikt, ka biļetes ir nopērkamas vai biļetes var iegādāties. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

 

Astra Moora




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA