Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.
LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.
Ik nedçïu
Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
otavietis Datums: 2012-01-16
Savâ daiïrunîbas plûsmâ, I. Knaìis starp citu raksta "Nils Uðakovs nav krievs Georgs Andrejevs". Tieðâm, "krievs"? Vai Knaìa kungs to ir viòam prasîjis? Georga Andrejeva mâte bija latviete, bet tçvs Latvijas krievs (vai krievu izcelsmes latvietis). Latvieðiem ir ïoti nelaba paraþa atsijât no savas strauji dilstoðâs kopîbas visus, kuri pçc viòu domâm nav "tîri" latvieði. Kâpçc?
viktors Datums: 2012-02-18
Krievalodîgie Latvijâ.
No 1940. lîdz pat 1990 gadam (izòemot 41-44.gadu) Latvijâ ieceïoja padomju savienîbas pilsoòi, kuri ðeit palika uz pastâvîgu dzîvi.
Ïoti liela daïa bija militârpersonas un daþâdu rangu vadîtâji, priekðnieki, citi politiskie darboòi, visi viòi bija pârliecinâti komunistu partijas biedri un VDK aìenti, jo sûtot savus cilvçkus darbam uz baltijas valstîm viòi izgâja speciâlu VDK atlasi.
Komunistisko ideoloìiju ðie cilvçki un vçlâk arî viòu bçrni un mazbçrni jau bija mantojuði no staïina un viòa partijas (iesûkuði ar mâtes pienu).
Mâcoties karaskolâs un VDK kursos, baltijas valstu iedzîvotâji tika iztçloti, kâ nacionâlisti un faðisti, lîdz ar to viòi ieradâs Latvijâ jau ïoti naidîgi noskaòoti.
Pçc darba attiecîbu izbeigðanâs visi ðie cilvçki saòçma labiekârtotus dzîvokïus
un viòi ar ìimençm palika uz pastâvîgu dzîvi Latvijâ.
Kad no Latvijas izveda PSRS armiju, aizbrauca tikai tâs militârpersonas, kuras tanî brîdî diençja armijâ, pârçjie palika dzîvot Latvijâ.
Ðie cilvçki, kuri palika ðeit dzîvot nav krievi (klasiskajâ izpratnç – krievijas krievi
– tie aizbrauca uz dzimteni), tie ir ideoloìiski apstrâdâti PADOMJU SAVIENÎBAS PILSOÒI, kuri nekad nebûs lojâli Latvijas valstij un valdîba izdarîja lielu kïudu pieðíirot viòiem pilsonîbu (varbût apzinâti).
Vçl viena demagoìija, ko pavairo daþâda veida politiíi ir tâ, ka uz barîkâdçm bija arî krievi – nç kungi uz barikâdçm netika manîts neviens krieviski runâjoðais.
Toties Rîgas ielâs staigâja armijas virsnieku sievas un mâtes un gandrîz uz katra stûra krieviski lamâja latvieðus par nelieðiem un faðistiem.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
