Eleonoras Šturmas grāmatas „50 gadus mākslai pa pēdām” atvēršana
Apskatīt komentārus (0)


12.07.2011

Eleonoras Šturmas grāmatas „50 gadus mākslai pa pēdām” atvēršana

Latvijas Nacionālajā mākslas mūzejā 6. jūlija pēcpusdienā sanāca kupls mākslas draugu pulks, lai godinātu mākslas zinātnieci Eleonoru Šturmu viņas grāmatas atvēršanas brīdī. Rakstu krājums „50 gadus mākslai pa pēdām” nācis klajā apgādā „Mansards”, kur iedibināta serija „Trimdas māksla rakstos un attēlos”. Apceres par mākslu un māksliniekiem sakopojusi autore sadarbībā ar mākslas zinātnieku Māri Branci. Pēc Nikolaja Bulmaņa eseju krājuma „No vienas puses tā...”, kas iznāca pagājušā gada beigās, šī ir otrā serijas grāmata – apjomīga (400 lappuses), glīti iekārtota, iesieta cietos vākos.

Svētku brīdis mūzeja Modernisma zālē. No kreisās: Nacionālā mākslas mūzeja direktore Māra Lāce, apgāda "Mansards" vadītājs Jānis Oga, mākslas zinātnieks Māris Brancis un autore Eleonora Šturma

Lielākā vērtība, protams, ir jaunās grāmatas satura bagātība.Būdama profesionāla mākslas vērtētāja, Eleonora Šturma latviešu mākslinieku gaitām sekojusi nu jau vairāk nekā piecdesmit gadu gaŗumā, publicējusi atsauksmes par izstādēm un rakstus par māksliniekiem laikrakstā Laiks un citos latviešu trimdas izdevumos,bijusi nenogurstoša rakstu krājuma „Latvju Māksla” līdzveidotāja, un tagad sakopotā rakstu atlase sniedz dzīva, daudzveidīga un bagāta procesa atainojumu. Tā kā grāmata adresēta galvenokārt Latvijas lasītājiem, autore pievienojusi arī ievadu, kuŗā skaidro trimdas sabiedrības izveidošanos un attīstības gaitu, savukārt, izdevēju rosināta, mākslas zinātniece sarakstījusi arī plašu savas dzīves stāstu „Autobiografija atmiņu plaiksnās”. Tajā brīnišķīgi atklājas citkārt principiālās un stingrās vērtētājas citas personības īpašības – asprātība, pašironija, labvēlība pret jebkādu radošu izpausmi un zinātkāre, kas Eleonorai Šturmai raksturīga vēl joprojām. Kad viņa ierodas Rīgā, arvien trūkst laika – tik daudz jāpagūst redzēt, dzirdēt, iepazīt un apgūt.

Grāmatas atvēršanas sarīkojumam mūzeja vadība bija ierādījusi brīnišķīgu vietu – tas notika Modernisma zālē. Latviešu gleznotāju modernistu darbi ne tikai bija liecinieki šim mākslas vēsturē nozīmīgajam notikumam, bet arī itin simboliski ietvēra Eleonoru Šturmu un viņas mūža darbu savā lokā. Šis rakstu krājums taču ir vēl viens solis pretī vienota latviešu mākslas procesa apguvei, lai turpmāk nebūtu jārunā par latviešu mākslu dzimtenē un trimdā, bet abas šīs daļas, kaut atrauti eksistējušas, tiktu uztvertas un pētītas kā vienota gaita. Daudzu mākslinieku vārdi, kas līdz šim mākslas draugiem un arī profesionāļiem bijusi tikai skaņu kopa, nu ieguvuši konkrētu piepildījumu, jo, lasot precīzās, izsmeļošās apceres, mākslinieki šķiet ieguvuši miesu un asinis. Domājams, ka šī grāmata nesīs daudz jaunu atklāsmju un papildinās mūsu priekšstatus par latviešu likteņiem plašajā pasaulē.

Eleonoras Šturmas viesu pulkā bija turpat visu mākslas nozaŗu pārstāvji: mūziķi -  instrumentālisti un vokālisti, komponisti un mūzikas zinātnieki, dažādu paaudžu gleznotāji un grafiķi, fotomākslinieki, mākslas vēsturnieki, rakstnieki un literātūras pētnieki, vesela plejada ārzemju latviešu. Ikkatru no viņiem ar grāmatas autori saista kādas personiskas atmiņas par sastapšanos vienā vai otrā okeana krastā, kopīgas intereses vai mākslas ievirzes. Asprātīgi un sirsnīgi darba amosfairu, kas valdījusi šīs grāmatas sagatavošanas laikā, raksturoja autores draudzene, izcilā vijolniece Rasma Lielmane. Viņas vērojumi, kas tapuši ilgus gadus pa laikam dzīvojot vienā dzīvoklī, klausītājiem uzbūra arī Eleonoras dedzīgo aizrautību ikdienas gaitās, lielo atbildības izjūtu un mākslas mīlestību.

Autore klātesošos iepriecināja ar autobiografijas fragmenta lasījumu, un tas ne vienu vien klausītāju iekārdināja drīzāk ķerties pie grāmatas nopietnas lasīšanas. Sekoja apsveikumi un ziedu veltes, rinda pēc autografiem. Tos nācās rakstīt pāris stundu gaŗumā. Pēc tam, dažu tuvāko draugu pavadīta, dāvāto ziedu klēpi Eleonora Šturma nolika Brīvības pieminekļa pakājē.

Redakcija priecājas par „Mansarda” izdoto rakstu kopojumu „50 gadus mākslai pa pēdām” un gaida no savas autores jaunas apceres.

Gundega Saulīte