Bagātīga izstāde par latviešiem pasaulē 19. gadsimtā
Apskatīt komentārus (0)


01.09.2010

Attēlā: Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks izstādes atklāšanā Liepājā

Ieva Vītola

Bagātīga izstāde par latviešiem pasaulē 19. gadsimtā

Izstādes „Pēc zemes, taisnības un gaismas” noformējumā par vizuālo vadmotīvu izvēlēts gājputna tēls. Dzīve liecina, ka gājputna – izceļotāja atgriešanās Latvijā visbiežāk notiek gan tikai domās un darbos... Grafiski atveidotais putns caurvij izstādes temas – iemeslus Latvijas atstāšanai, dzīves sākšanu jaunajā dzīvesvietā, latviskā dzīvesveida un tradiciju saglabāšanu ārpus Latvijas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma izdevumi atspoguļo latviešu grāmatniecības vēsturi ārpus Latvijas. Latviešu valodā izdotās grāmatas, mēnešraksti, avīzes, tāpat kā latviešu studentu dibinātās korporācijas un biedrības Pēterburgā, Maskavā, Tērbatā un citur palīdzēja saglabāt latviešu kultūru gan svešumā, gan arī dzimtenē. Vērtējot vēstures notikumus, latviešu darbība ārpus Latvijas tolaik  ievērojami ietekmēja dzīvi dzimtajā zemē,  piemēram, liela nozīme bija sabiedriski polītiskam un literāram nedēļas laikrakstam „Pēterburgas Avīzes”.

Izstāde ir informātīvi bagāta, tajā ir teksti un fotografijas no Latvijas Nacionālā Vēstures mūzeja krājumiem, Latvijas Valsts vēstures archīva, Ufas vēstures archīva, Brazīlijas latviešu draugu biedrības un privātām kollekcijām. Tā būtu vēl interesantāka, ja tajā redzētu vairāk ārlatviešu lietoto praktisko priekšmetu. Piemēram, izstādē eksponētais baznīcas stūŗakmens ar iekalto gada skaitli „1906” ir ne tikai unikāls priekšmets, kas piesaista uzmanību, bet arī stāsta par Linkolnas latviešu kolōniju Viskonsinā – par pirmo latviešu luterāņu baznīcu Amerikā, ko dibināja un financēja paši latvieši.

Attēlā: Pirmās Amerikas latviešu celtās baznīcas stūŗakmens

Latvijas emigrācijas vēsture līdz šim nav pietiekami pētīta, izstāde „Pēc zemes, taisnības un gaismas” lūko aizpildīt šo tukšumu un plašākai sabiedrībai atgādināt tautiešu likteņgaitas ārpus Latvijas. Izstādē ir arī trīs plāksnes par  topošā mūzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” darbību un plāniem.

Mūzejs „Latvieši pasaulē” (LaPa) meklē atbalstītājus un mājvietu, lai būtu iespējams vienkopus apzināt un nākotnei saglabāt relikvijas, dokumentus un liecības par ārzemju latviešiem. Tas ir svarīgs darbs, jo patlaban sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes un zināšanu par izceļošanu no Latvijas pēdējo 200 gadu laikā.  Mūsdienās rosinoša un iedvesmīga informācija ikvienam varētu būt ārzemju latviešu devums Latvijai un daudzveidīgā pieredze, saglabājot un veidojot latvisko identitāti ārpus Latvijas. Mūzeja mājvieta  paredzēta Liepājā, kas cara laikā bija  transitpilsētu ne tikai latviešu izceļotājiem, bet daudzām tautām no visas Krievijas imperijas rietumu daļas. Liepājas pašvaldība aktīvi sekmē mūzeja izveidi Liepājā.

Izstāde „Pēc zemes, taisnības un gaismas” tapusi, Latvijas Nacionālajās bibliotēkas darbiniekiem sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās vēstures mūzeja, Latvijas Valsts vēstures archīva, Brazīlijas latviešu draugu biedrības un topošā mūzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” pārstāvjiem. Izstādes sagatavošanā piedalījās vēsturnieki Brigita Tamuža un Toms Ķikuts, grāmatnieki Līlija Limane un Viesturs Zanders, izstādes kurātore Baiba Prikule. Šī ir ceļojošā izstāde. Pavasarī to varēs apskatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Rīgā. Līdz augusta beigām tā būs Liepājas centrālajā bibliotēkā, pēc tam  Ventspilī un citās pilsētās Latvijā, iepazīstinot plašāku sabiedrību ar Latvijas vēstures svarīgu daļu – latviešiem, kuŗi dzīvojuši un joprojām dzīvo ārpus Latvijas. Nākamgad izstāde ceļos uz Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Izstādi iespējams rīkot arī latviešu centros citās pilsētās un, ja ir tāda vēlēšanās, organizāciju un biedrību vadītāji lūgti sazināties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas vēstniecību Vašingtonā vai „Latvieši pasaulē” valdes priekšsēdi Maiju Hinkli, tālr.: 607-273-1319.