LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Kultūras notikumi

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

 


 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

2025

Sanfrancisko iedzīvotāji un viesi iepazīst Latviju Zelta vārtu parkā
21.10.2025

Jau otro gadu Eiropas Savienības Sanfrancisko nodaļa rīko īpašu brīv­dabas pasākumu – Eiropa Zelta vārtu parkā ar mērķi iepazīstināt plašu ASV sabiedrību ar Eiropas dažādo valstu kultūru. Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība (ZKLB) ar lieliem panākumiem šogad repre­zentēja Latviju, par centrālo figūru izvirzot visiem labi pazīstamo filmas “Straume” kaķi. Ap diviem Latvijas stendiem vienmēr drūzmējās daudzi apmeklētāji – gan lieli, gan mazi. Visi gribēja nofotografēties ar lielo draudzīgo kaķi vai ielikt savu seju foto stenda ovālā un kļūt par latviešu tautumeitu vai tautudēlu. Tāpat rinda vienmēr stāvēja, lai pagrieztu Laimes ratu, kur laimestos Latvijas konfektes, uzlīmītes ar melno kaķi un tūrisma bukleti par Latviju un Rīgu, bez tam apmeklētāji varēja aplūkot arī latviešu tradicionālo mūzikas instrumentu kokli. Latviešu folkloras kopa “Sanfrancisko migla” uzstājās krāšņos tautas tērpos īsti latviskā noskaņā, un bija prieks par skatītāju uzmanību un atsaucību.

Lasīt vairāk ...


Rainis runā ar mums. Par traģēdijas “Indulis un Ārija” iestudējumu Nacionālajā teātrī
21.10.2025

Jaunā teātra sezona ir iesākusies spraigi, visās Latvijas profesionālajās skatuvēs atklājot ļoti atšķirīgas ieceres. Taču tām visām raksturīga radošo spēku koncentrācija, kas rosina skatītājus vērtēt un izsvērt katras jaunās izrādes satura piedāvājumu un māksliniecisko risinājumu. Latvijas Nacionālais teātris atgādina par Raiņa 160. dzimšanas die­nu un jauno sezonu atklāj ar traģēdijas “ Indulis un Ārija” jauniestudējumu režisores Indras Rogas režijā. Un tas nav tikai reveranss klasiķim, arī kādreizējam šī teātra vadītājam, jo Rainis pēc atgriešanās no Šveices trimdas pagājušā gadsimta 20. gados vairākas sezonas bija Nacionālā teātra direktors. Jaunā iestudējuma tapšanu nepārprotami rosinājusi vēlme mūsdienu cilvēka acīm paraudzīties uz latviešu klasikas mantojumu, uz Raiņa domu un vārdu atbilstību mūslaiku, 21. gadsimta, aktualitātēm.

Lasīt vairāk ...


Ar dzeju pa dzimtas pēdām. Valdim Grēviņam – 130
30.09.2025

Valdis Grēviņš (1895–1968 ) ir spilgta personība latviešu litera­tūrā, bijis izcils dzejnieks, teātriem dramatizējis daudzus romānus, ar pseidonīmu Dr.Orientācijs rakstījis humoristiskus un satīriskus feļetonus par sabiedriski politiskām aktualitātēm un konkrētām personām, sarakstījis vairākas lugas, daudz tulkojis. Būdams pārliecināts sociāldemokrāts, cietis no auto­ritārām varām.

Lasīt vairāk ...


“Mazs bērniņš – liela laime, Mazs asniņš – liels koks”
30.09.2025

Ar šīm Raiņa rindām ALAs nozares Labdarība Latvijā vadītāja Diāna Kārkliņa atklāja kārtējo sarīkojumu, kurā tradicionāli svinīgā gaisotnē tiek pasniegtas stipendijas un dāvanas Latvijas daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī studentiem. Tradicionāli šos svētkus kuplina arī jaunie mūziķi, kas saņēmuši ALAs un Latvijas Bērnu fonda atbalstu.

Lasīt vairāk ...


Pieskaršanās tēmai. Bet kur problēmas?
16.09.2025

Par Rasas Bugavičutes-Pēces lugas “Latvieši Amerikā” iestudējumu Liepājas teātrī

Lasīt vairāk ...


Atbalstot Latvijas eko tūrismu – divas dāmas laivā
26.08.2025

Vasara Latvijā šogad padevusies neparasti lietaina un auksta – pat pēc Latvijas standartiem. Tāpēc mana stāsta galvenais varonis šoreiz ir tieši lietus.

Lasīt vairāk ...


Grāmata, kas liek priecāties un skumt
19.08.2025

14. augustā Latvijas Oku­pācijas muzejā tika atvērta sociolingvistes, Latvijas Oku­pācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija ”Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā”. Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā – kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz mūsdienām. Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā.

Lasīt vairāk ...


Kāpēc?
12.08.2025

Pārdomas, lasot jaunās dzej­nieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam “ir vieta katrā grāmatplauktā.”

Lasīt vairāk ...


Pieteikšanās Starptautiskajam Marinas Zirdziņas vokālistu konkursam turpinās. Jaunums – Grand Prix balva!
27.05.2025

Līdz š.g. 31. maijam jaunie dziedātāji no visas pasaules aicināti pieteikties Starptautiskajam Marinas Zirdziņas vokālistu konkursam, lai uzmirdzētu Rīgā. Vokālisti vecumā no 18 līdz 35 gadiem sacentīsies operetes, operas un mūzikla/muzikālā teātra kategorijās, dziedot solo un duetā. Papildus jau esošajam balvu klāstam, ko saņems konkursa uzvarētāji, Marinas Zirdziņas ģimene lēmusi piešķirt arī Grand Prix balvu.

Lasīt vairāk ...


Stāsts par Preses brīvību
27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.

Lasīt vairāk ...


Puķes Aldžernonam un Orķestris teātra mīļotājiem
01.04.2025

“Reizēm zvaigznes sastājas ap mani, un viss notiek,” saka režisors Imants Jaunzems, Jūrmalas teātra mākslinieciskais vadītājs.

Lasīt vairāk ...


Trimdinieka atgriešanās
21.01.2025

Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām – jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa.

Lasīt vairāk ...





Iepriekšējie numuri

Arhīvs
2025 (12)   
2024 (13)   
2023 (5)   
2022 (1)   
2021 (2)   
2020 (9)   
2019 (14)   
2018 (5)   
2017 (2)   
2015 (4)   
2014 (3)   
2012 (41)   
2011 (70)   
2010 (27)