Teātris, māksla, mūzika Garezerā
Apskatīt komentārus (0)
15.06.2011
Teātris, māksla, mūzika Garezerā
Rakstniece un režisore Andra
Berkolda sarunājas ar Rutu Jostsoni
Kāpēc jūs nolēmāt
piedalīties Kultūras dienās?
Es ļoti gribēju šogad pavadīt vasaru Gaŗezerā, bet tā kā es
slikti gatavoju ēst un nemaz neprotu glābt dzīvības plūdmalē, nekas cits neatlika,
kā iestudēt kādu lugu. Paldies Dievam, ka Gaŗezera vadība tam piekrita...
Kāpēc izdomājāt
uzrakstīt jaunu lugu, savijot kopā divus Blaumaņa stāstus? Mūsu kopīgais mērķis
Kultūras dienu teātŗa uzvedumam ir parādīt 160 spirgtus, apdāvinātus, latviskā garā
audzinātus bērnus un jauniešus, arī tos, kuŗi maz zina vai kuŗus maz interesē teātŗa māksla. Lai tādu izrādi
izveidotu, ir nepieciešama lieliska radoša saime un spēcīgs atbalsts no vadības,
kā man laimējiess ar Rutu Jostsoni un Andreju Dumpi.
Arī jādomā lielos vilcienos, jālieto lieli stāstu elementi.
Mani piesaistīja doma savīt kopā divus Blaumaņa stāstus, zinot, ka Blaumaņa kungs
jau smago darbu ir izdarījis un atstājis man visjaukāko kopā ar skatuves mākslinieci
Lindu Treiju domāt par visiem stāsta sīkumiem un nokrāsām! Vienīgi pirmais stāsts
ir jāpielaiko šodienai un tad abi jāiestudē.
Abos stāstos jauns vīrietis meklē sievu un pa ceļam atklāj vienu otru sāpīgu patiesību
par pasauli un par sevi. Abi vīrieši piedzīvo dziļas pārvērtības. Viņu piedzīvojumi
un atklājumi krasi izmaina viņu attieksmi pret sevi un pret saviem vecākiem. Jautājumi
par to, kā mēs iederamies pasaulē un ko mēs izvēlamies, lai kopā noietu dzīves ceļu,
ir tikpat svarīgi šodien kā 19. gadsimtā. Ceru, ka izdosies likt lietā Blaumaņa paņēmienus, lai labāk iepazītu mūsu pasauli.
Kāpēc Blaumanis?
Rūdolfs Blaumanis ir mans mīļākais latviešu rakstnieks vairāku
iemeslu dēļ. Viņa valoda ir ļoti skaista, vienkārša un izteiksmīga, pieejama tagad
jau piecām paaudzēm. Viņa stāstos ir smalki izstrādāti raksturi, kuŗi ir smagu izvēļu
priekšā, bet neviens nav tikai ļauns vai tikai labs. Dzīves īstenība ir sīva cīņa
ar sirds vēlmēm, kā īstā dzīvē. Blaumaņa cieņa pret vienkāršo, darbīgo zemnieku
ir dziļa, un viņa darbi apliecina un godina zemnieku ētiku, kas manā ieskatā ir
latviešu tautas ētika.
Ir iespējams, ka daudzi no šiem jauniešiem nelasīs Blaumaņa
darbus un neredzēs viņa lugas, bet, piedaloties šai lugas iestudējumā, vai to noskatoties,
viņi iepazīsies ar diviem no Blaumaņa jaukākajiem stāstiem.
Tu vairākus gadus
pēc kārtas nodarbojies ar visu vecumu Gaŗezera skolēniem. Kas tevi katru gadu no
jauna pārsteidz?
Gaŗezera bērnos un jauniešos mīt daždažādas spējas. Dažreiz
šīs spējas ir apslēptas pat no paša jaunieša, un ir brīnišķīgi tās uziet un atklāt. Ir tiesa, ka Gaŗezera radošai
saimei ir ļoti augstas prasības, un tiek sagaidīts, ka bērni dejos ar lielāku sparu,
tēlos vēl pārliecinošāk, gleznos vēl izteiksmīgāk, un dziedās vēl skaistāk, nekā
viņi domā, ka spēj. Un tas ir mūsu uzdevums viņus uzvilināt augstāk.
Parasti ir tā, ka mēs gatavojam izrādi un sev iesitam pa
pieri vasaras sākumā, jo darāmā kalns liekas ļoti stāvs. Strādājam un strādājam.
Tad vienā dienā paspīdam ar kaut ko lielisku, drīz vien viss atkal iegulst savās
vietās, un tā izrāde veidojās. Lai gan tas atkārtojās katru gadu, šī ir saistoša
norise, kas apbuŗ ik gadu no jauna.
Kā šīs Kultūras
dienas veicina latviskumu?
Dejas, dziesmas, teātris māca jauniešiem ne tikai par to,
ko latviešu mākslinieki ir paveikuši, bet arī ko šī māksla nozīmē, kamdēļ tā ir
svarīga arī šodien, un kādēļ šīs tradicijas ir tik vērtīgas, lai tās uzturētu dzīvas. Jauniešu līdzdalībai
kultūras norisēs ir vēsturisks pamats un
vēsturiska nozīme, tā arī bagātina un paplašina viņu dzīves telpu. Būt svarīgai daļai no kaut kā tāda kas par lielisku
sajūtu! Sajūtot to, rodas spēks.
Ja tev šajā gatavošanas
periodā būtu burvju zizlis, kā to izmantotu?
Es katrā dienā kaut kur paslēptu divas liekas stundas!
Un vēl es noliktu kastītē mazliet no vasaras jautrības. Tad, kad izrāde beigusies
un esmu atgriezusies mājās ar milzīgu netīras veļas kaudzi, un tuvumā nav ēdamzāles,
kur var ieskriet un kaut ko apēst, es atvērtu kastīti un izņemtu kādu krikumiņu.
Tūliņ būtu jautrāks prāts!