Teātris, māksla, mūzika Garezerā
Apskatīt komentārus (0)


15.06.2011

Teātris, māksla, mūzika Garezerā

Rakstniece un režisore Andra Berkolda sarunājas ar Rutu Jostsoni

Kāpēc jūs nolēmāt piedalīties Kultūras dienās?

Es ļoti gribēju šogad pavadīt vasaru Gaŗezerā, bet tā kā es slikti gatavoju ēst un nemaz neprotu glābt dzīvības plūdmalē, nekas cits neatlika, kā iestudēt kādu lugu. Paldies Dievam, ka Gaŗezera vadība tam piekrita...

Kāpēc izdomājāt uzrakstīt jaunu lugu, savijot kopā divus Blaumaņa stāstus? Mūsu kopīgais mērķis Kultūras dienu teātŗa uzvedumam ir parādīt 160 spirgtus, apdāvinātus, latviskā garā audzinātus bērnus un jauniešus, arī tos, kuŗi maz zina vai  kuŗus maz interesē teātŗa māksla. Lai tādu izrādi izveidotu, ir nepieciešama lieliska radoša saime un spēcīgs atbalsts no vadības, kā man laimējiess ar Rutu Jostsoni un Andreju Dumpi.

Arī jādomā lielos vilcienos, jālieto lieli stāstu elementi. Mani piesaistīja doma savīt kopā divus Blaumaņa stāstus, zinot, ka Blaumaņa kungs jau smago darbu ir izdarījis un atstājis man visjaukāko – kopā ar skatuves mākslinieci Lindu Treiju domāt par visiem stāsta sīkumiem un nokrāsām! Vienīgi pirmais stāsts ir jāpielaiko šodienai un tad abi jāiestudē. Abos stāstos jauns vīrietis meklē sievu un pa ceļam atklāj vienu otru sāpīgu patiesību par pasauli un par sevi. Abi vīrieši piedzīvo dziļas pārvērtības. Viņu piedzīvojumi un atklājumi krasi izmaina viņu attieksmi pret sevi un pret saviem vecākiem. Jautājumi par to, kā mēs iederamies pasaulē un ko mēs izvēlamies, lai kopā noietu dzīves ceļu, ir tikpat svarīgi šodien kā 19. gadsimtā. Ceru, ka izdosies likt lietā  Blaumaņa paņēmienus, lai labāk iepazītu mūsu pasauli.

Kāpēc Blaumanis?

Rūdolfs Blaumanis ir mans mīļākais latviešu rakstnieks vairāku iemeslu dēļ. Viņa valoda ir ļoti skaista, vienkārša un izteiksmīga, pieejama tagad jau piecām paaudzēm. Viņa stāstos ir smalki izstrādāti raksturi, kuŗi ir smagu izvēļu priekšā, bet neviens nav tikai ļauns vai tikai labs. Dzīves īstenība ir sīva cīņa ar sirds vēlmēm, kā īstā dzīvē. Blaumaņa cieņa pret vienkāršo, darbīgo zemnieku ir dziļa, un viņa darbi apliecina un godina zemnieku ētiku, kas manā ieskatā ir latviešu tautas ētika.

Ir iespējams, ka daudzi no šiem jauniešiem nelasīs Blaumaņa darbus un neredzēs viņa lugas, bet, piedaloties šai lugas iestudējumā, vai to noskatoties, viņi iepazīsies ar diviem no Blaumaņa jaukākajiem stāstiem.

Tu vairākus gadus pēc kārtas nodarbojies ar visu vecumu Gaŗezera skolēniem. Kas tevi katru gadu no jauna pārsteidz?

Gaŗezera bērnos un jauniešos mīt daždažādas spējas. Dažreiz šīs spējas ir apslēptas pat no paša jaunieša, un ir brīnišķīgi tās uziet un atklāt. Ir tiesa, ka Gaŗezera radošai saimei ir ļoti augstas prasības, un tiek sagaidīts, ka bērni dejos ar lielāku sparu, tēlos vēl pārliecinošāk, gleznos vēl izteiksmīgāk, un dziedās vēl skaistāk, nekā viņi domā, ka spēj. Un tas ir mūsu uzdevums – viņus uzvilināt augstāk.

Parasti ir tā, ka mēs gatavojam izrādi un sev „iesitam pa pieri” vasaras sākumā, jo darāmā kalns liekas ļoti stāvs. Strādājam un strādājam. Tad vienā dienā paspīdam ar kaut ko lielisku, drīz vien viss atkal iegulst savās vietās, un tā izrāde veidojās. Lai gan tas atkārtojās katru gadu, šī ir saistoša norise, kas apbuŗ ik gadu no jauna.

Kā šīs Kultūras dienas veicina latviskumu?

Dejas, dziesmas, teātris māca jauniešiem ne tikai par to, ko latviešu mākslinieki ir paveikuši, bet arī – ko šī māksla nozīmē, kamdēļ tā ir svarīga arī šodien, un kādēļ šīs tradicijas ir tik  vērtīgas, lai tās uzturētu dzīvas. Jauniešu līdzdalībai kultūras norisēs  ir vēsturisks pamats un vēsturiska nozīme, tā arī bagātina un paplašina viņu dzīves telpu.  Būt svarīgai daļai no kaut kā tāda – kas par lielisku sajūtu! Sajūtot to, rodas spēks.

Ja tev šajā gatavošanas periodā būtu burvju zizlis, kā to izmantotu?

Es katrā dienā kaut kur paslēptu divas liekas stundas! Un vēl es noliktu kastītē mazliet no vasaras jautrības. Tad, kad izrāde beigusies un esmu atgriezusies mājās ar milzīgu netīras veļas kaudzi, un tuvumā nav ēdamzāles, kur var ieskriet un kaut ko apēst, es atvērtu kastīti un izņemtu kādu krikumiņu. Tūliņ būtu jautrāks prāts!