Rosīgais astoņdesmitgadnieks
Apskatīt komentārus (0)


29.11.2011

---

 

Rosīgais astoņdesmitgadnieks

 

Diena dzen dienu, darbs darbu, un, skaties, pagājis jau gandrīz gads, kopš teātŗa pētnieks Viktors Hausmanis, lasītājiem pazīstams arī kā mūsu laikraksta rēgulārs Kultūras komentāru autors, „laida tautās” sējumu „Latviešu teātris Austrālijā”. Ar šo grāmatu beidzās serija pētījumu par latviešu teātri un teātriniekiem visā plašā pasaulē, jaunais izdevums piepulcējās iepriekšējos gados publicētajiem darbiem par skatuves bruņiniekiem citos kontinentos. Šis beidzamajos gadoa bija Viktora Hausmaņa pētījumu lauks, kuŗā gadu gadiem rūpīgi savāktos faktus izdevies pārskatāmi klasificēt un padarīt visiem interesentiem pieejamus. Parallēli strādājot arī ar  citām temām, kaut vai apcerot latviešu drāmas vēsturi un rakstot periodikā, ir paveikts patiešām milzīgs darbs, jo sējumi par latviešu teātŗa spēlēšanu Eiropā, Amerikā un Austrālijā visdziļākajā būtībā ir ne vien mūsu kultūras vēstures, bet arī visas tautas atmiņas dokumentēšana.

 

Tie, kas savu prātu un sirdi atdevuši skatuves mākslai, pieder pie tautas „apgaismotās” daļas. Trimdas teātris savā būtībā ir bijis brīvā laika ziedošana pēc ikdienas maizes darba. Un tomēr tā ir gara gaismas vairošana, jo piedalīšanās izrādēs prasa nopietnu literātūras izpratni, labu gaumi, savu dotību apzinātu izkopšanu un, galvenais, – kalpošanu kopīgai idejai. Trimdas apstākļos šī kopīgā ideja bija un vēl tagad ir latvietība, savas valodas un kultūras sakņu saglabāšanas misija. Tieši šo garīgi piesātināto kalpošanu savai tautai un tās kultūrai Viktors Hausmanis uzskatāmi parādījis un atspoguļojis grāmatās, kuŗās rūpīgi vākti fakti par izrādēm, par dažādu latvisko „pagastu” teātŗa kopu darbu, par tēlotājiem, reģistrējot gan viņu spēlētās lomas, gan, cik iespējams, atklājot arī šo entuziastu likteņus. Ar daudziem no šīs Spēlmaņu cilts visā plašā pasaulē pētnieks pats ir bijis pazīstams, viņam ir ļoti plaša sarakste ar dažādu zemju latviešu teātriniekiem, kas līdzējuši materiālu vākšanā, atsevišķu faktu precīzēšanā, līdz kļuvuši par īsteniem vēstuļu draugiem.

 

Pētījumi par trimdas teātri kā par unikālu mūsu nācijas kultūras izpausmi ir ārkārtīgi nozīmīgi arī lasītājiem un kollēgām dzimtenē. Šajās grāmatās arvien varam izzināt kādu neskaidru faktu, atrast kāda teātrinieka dzīves datus vai arī apskatīt viņa ģīmetni fotoattēlu vākumā. Tā kā katram sējumam pievienoti dažādi rādītāji, tie palīdz orientēties un atrast vajadzīgo. Šīs grāmatas izmanto gan teātŗa un mākslas vēstures pētnieki, tās lasa studenti. Taču tas nebūt nav viss, par ko interesējies un ko apcerējis Viktors Hausmanis.

 

Nesākšu uzskaitīt viņa grāmatas, ziņas par tām katrs, kas vēlas, var atrast enciklopēdijās vai tīmeklī. Hausmaņa uzmanības lokā ir gan Rainis un Mārtiņš Zīverts, Anšlavs Eglītis, gan dāmas, kam sakars ar kalpošanu Melpomenei – teātŗa mūzai. Skaists apliecinājums mīlestībai pret savu bērnības pilsētu – pirmskaŗa Jelgavu – ir pirms gadiem desmit klajā nākusī grāmata „Vecās Jelgavas aktieŗi”.

 

Šajās dienās cienījamam kollēgam aprit astoņdesmit mūža gadi. Kā arvien, Hausmanis bieži sastopams teātŗu izrādēs. Kā arvien, viņš ir darbīgs un radošu ieceŗu pārpilns. Runā, ka savā dzimumdienas vakarā jubilārs paredzējis atvērt atkal jaunu grāmatu. Tikpat rosīgas dienas, nedēļas, mēnešus un gadus novēlot, –

 

Gundega Saulīte