„Gūsteknis pilī”
Apskatīt komentārus (0)


22.11.2011

„Gūsteknis pilī”

Raimonda Staprāna dokumentālā drāma Dailes teātrī

Dažas dienas pirms Valsts svētkiem Dailes teātŗa Mazajā zālē notika Raimonda Staprāna dokumentālās drāmas „Gūsteknis pilī” pirmizrāde. Luga, kas būvēta uz pils komandanta Oskara Neimaņa atmiņām par Kārļa Ulmaņa pēdējām dienām Rīgas pilī 1940. gada vasarā, režisora Kārļa Auškāpa interpretācijā ieguvusi daudzplākšņainu atveidu. Līdz ar notikumu precīzu izklāstu, sižetu attēlojot  dienu pa dienai, iezīmējot pārmaiņas gan notikumos ārpus pils, gan pilī, tāpat arī Valsts prezidenta situācijā un rīcībā, izrādēsniegts arī situācijas tēlains vērtējums.

Izrāde saista ar dokumentālu precīzitāti, un espieļauju, ka dažam labam skatītājam tā radīs pavisam konkrētu priekšstatu par drāmatiskajām dienām, kad Latvija zaudēja neatkarību un prezidents bija kļuvis par svešas varas gūstekni pats savā pilī. Līdz ar Kārli Ulmani lugā darbojas arī citas konkrētas vēsturiskas personas – jau minētais Oskars Neimanis, prezidenta adjutants Lūkins, sekretārs Rudums, arī  polītiskās pārvaldes ieliktenis Maģers, padomijas vēstnieks Latvijā Derevjanskis. Tēlotāju ansamblī ir tikai seši aktieŗi, pērējās lomas – Kirchenšteinu, ministru Dambīti, armijas komandieri Kļaviņu spēlē... lelles. Režisora iztēle „aizķērusies” aiz autora replikas par Kirchenšteina leļļu valdību, un radusies ne vien leļļu grupa, kas darbojas līdzās „dzīvajiem” aktieŗiem, bet arī vesels tēlainais slānis, kas, mijoties ar dokumentāliem dialogiem, gan bagātina izrādes stilistiku, gan sniedz vispārinātu notikumu vērtējumu.

Leļļu vidū ir arī greznā rotā tērpta latviešu tautumeita, kam brutāli tiek norauts zīļu vainags. Nu viņai nekas cits neatliek kā tikai dziedāt sēras tautasdziesmas. Arī skatuve, ko iekārtojis pazīstamais latviešu leļļu filmu mākslinieks Māris Putniņš, ir it kā leļļu izrādes dekorācijas. Prezidenta galds, piemēram, darināts kā varens Rīgas pils makets ar karogiem, kas Svētā gara tornī tiek mainīti atbilstīgi spēku samēram valstī, kuŗā „pēc darbaļaužu vēlēšanās” tiek izteikta vēlēšanās iestāties Padomju Savienībā.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 45)