Ir jārēķināties ar reālo dzīvi
Apskatīt komentārus (0)


31.08.2011

Sallija Benfelde

Ir jārēķināties ar reālo dzīvi

Saruna ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski

Cik neatkarīgam un no kā neatkarīgam jābūt KNAB?

Pašlaik KNAB gatavo koncepciju par savu darbību. Manuprāt, ir divas izvēles iespējas. Pirmā, ko es esmu gatavs atbalstīt, ir pilnīga KNAB neatkarība. Otra iespēja ir KNAB kā Ministru kabineta vai valdības vadītāja pārraudzības iestāde. Izvēlei jābūt vai nu vienā, vai otrā virzienā, jo pašreizējais hibrīdmodelis nestrādā. No vienas puses, tiek sagaidīts, ka ministru prezidents KNAB kontrolēs, taču, no otras puses, nav nekādu reālu instrumentu, kā šo kontroli veikt. Vienīgais, ko ministru prezidents var darīt, – izveidot komisiju, un to es arī izdarīju.

Vai viena vai otra modeļa izvēle atrisinās KNAB problēmas? Pilnīga neatkarība var beigties tā, ka birojs dara, ko grib, nerēķinoties ne ar ko, bet pakļautība valdības vadītājam varētu nozīmēt, ka KNAB darbs notiek tās partijas interesēs, kuŗu pārstāv valdības vadītājs.

Domāju, ka tas tomēr iekļaus KNAB jau esošā statusā, jo mums jau ir iestādes, kas sekmīgi darbojas, būdams neatkarīgas, – piemēram, Valsts kontrole. Tāpat mums ir iestādes, kas darbojas Ministru kabineta vai ministriju pārraudzībā un funkcionē normāli. Līdz šim mums nebija izdevies sabalansēt KNAB statusu, jo negribējām polītisko kontroli pār biroja darbu, tomēr valdībai vajadzēja kaut ko darīt, ja ir radušās problēmas. Tāpēc ir jāizvēlas viens no minētajiem modeļiem, lai birojs varētu normāli strādāt.

Kā tiks risināts divu ministru – Auguļa un Kampara – strīds par nacionālo lidsabiedrību airBaltic? Vai nezaudēsim savu lidsabiedrību?

Domāju, ka jākoncentrējas uz airBaltic un tās problēmām un polītiskā retorika jānoliek pie malas. Es ļoti ceru, ka pēc pagājušās nedēļas valdības lēmuma ir izdevies to panākt. Valdība pašlaik ir nolēmusi piedalīties lidsabiedrības darbības nodrošināšanā, izskatot divus rīcības scēnārijus. Pirmais: proporcionāla pamatkapitāla palielināšana, savas kapitāldaļas palielinot abiem akcionāriem – gan valstij, gan Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS). Otrs scēnārijs: valsts pilnīgi pārņem airBaltic, atpērkot BAS kapitāldaļas. Finanču konsultantam Prudentia ir dots mandāts sākt sarunas ar BAS, ar airBaltic un to kreditoriem par viena vai otra modeļa īstenošanu. Protams, tas tiek darīts ar zināmiem nosacījumiem, no kuŗiem pats būtiskākais – jāmaina vai jāatceļ pašreizējais akcionāru līgums, sadarbību starp akcionāriem balstot uz normāliem komercdarbības pamatiem. Ir jāmaina airBaltic statūti, jāmaina lidsabiedrības vadība un jāsaglabā Rīgas lidosta kā airBalticairBaltic financiālajā atbalstā. bazes lidosta. Tie ir nosacījumi, ar kuŗiem valdība ir gatava iesaistīties

Vai amatpersonām būs jāatbild par to, kādā situācijā ir nonākusi nacionālā lidsabiedrība?

Tā ir airBaltic vadītāja Flika kunga atbildība vistiešākajā veidā. Atbilstīgi vēl Šlesera laikā noslēgtā akcionāru līguma nosacījumiem, kuŗu mums līdz šim nav izdevies mainīt, uzņēmuma vadību ieceļ un uzņēmuma darbību kontrolē mazākuma akcionārs. Pagājušajā gadā, kad valdība vienreiz jau lēma par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, Flika kungs prezentēja valdībai biznesa plānu, kuŗā bija paredzēts, ka gan pagājušajā, gan šajā gadā uzņēmums strādās ar peļņu. Solītās peļņas vietā ir milzīgi zaudējumi, tāpēc valdība lēma, ka valsts, būdama vairākuma akcionāre, izsaka Flika kungam – uzņēmuma vadītājam –neuzticību un virza uz akcionāru sapulci jautājumu par uzņēmuma vadītāja maiņu. Iespējamos uzņēmuma vadības pārkāpumus Satiksmes ministrija kopā ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju vēl vērtē.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 34, 4. lpp.)