LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Aktuālā intervija

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

21129

Arī tautu saista atbildība
Apskatīt komentārus (0)


07.02.2012


Sallija Benfelde

 

Arī tautu saista atbildība


Pirms 18. februāŗa referenduma uz sarunu aicinājām konstitūcionālo tiesību speciālistu, ES tiesnesi Egilu Levitu.

 

Vai Satversmē būtu jānosaka panti, kuŗus nedrīkst mainīt, lai izvairītos no situācijas, ka tiek apdraudēti Latvijas valsts pamati? Kas ir valsts pamati, valsts uzdevumi?

Vispirms ir jāapzinās, kādēļ valsts mums vispār ir nepieciešama. Demokratiska valsts ir polītiski un tiesiski organizēta tauta. Demokratiskas valsts galvenie uzdevumi:

 

(1) nodrošināt sabiedrības ārējo aizsardzību (tādēļ starptautiskajās tiesībās valstis ir suverēnas, vienlīdzīgas un tās nedrīkst pret otru valsti lietot spēku);

 

(2) nodrošināt mieru, kārtību valsts iekšienē (tāpēc pastāv valsts piespiedu varas monopols, nekādas privātas bruņotas varas vienības nav pieļaujamas);

 

(3) veicināt sabiedrības materiālās un nemateriālās labklājības izaugsmi (tas ietveŗ ekonomikas veicināšanu, sociālu izlīdzinājumu, piemēram, pabalstus trūcīgajiem, sabiedrības veselības, kultūras, izglītības pamatvajadzību nodrošinājumu);

 

(4) personas brīvības telpas garantēšana (tas nozīmē cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību - domu, apziņas, izteiksmes, biedrošanās, reliģijas u. tml., kā arī noteiktu institūciju, piemēram, preses brīvības nodrošināšanu).

 

Turklāt Eiropā valsts ir nacionāla valsts; tas nozīmē, tā ir kādas nācijas valsts, kas nosaka tās nacionāli kultūrālo identitāti (tas izpaužas jo sevišķi, bet ne tikai valsts valodā). Valsts palīdz uzturēt attiecīgajai valstnācijai tās identitāti, valodu un kultūru. Attiecībā uz šo valsts uzdevumu konstitūcionālās tiesībās tiek lietots arī apzīmējums „kultūrvalsts”.

 

Mazām nācijām šis valsts uzdevums - veicināt nācijas valodu un kultūru - ir reāli svarīgāks nekā lielām nācijām. Taču ir arī lielas valstis, kas par to stingri rūpējas, piemēram, Francija, kur, starp citu, ir ļoti stingra valodas likumdošana franču valodas lietošanas nodrošināšanai visās dzīves sfairās.

 

Cilvēces pašreizējā vēsturiskajā attīstības posmā valstij nav alternātīvas, ja sabiedrība grib saglabāt zināmu drošību, mieru, labklājību un individa brīvību. Kādas ir sekas, ja valsts sabrūk, nespēj efektīvi veikt savus uzdevumus, rāda neveiksmīgo valstu (angl. failed states) - kā Somālija piemērs.

 

No tā izriet, ka demokratiska valsts ir vērtība pati par sevi, ir sabiedrības sasniegums. Ar to neviens, arī tautas acumirklīgais vairākums nedrīkst vieglprātīgi apieties, to ļaunprātīgi postīt vai pat iznīcināt. Šis vispārējais atbildības pamatprincips ir ietverts jebkuŗas mūsdienu demokratiskas valsts idejā, kas ir konstitūcijas pamatā, un konstitūcija ir jāinterpretē saskaņā ar šo principu.

 

Tāpēc būtu skaidrāk un visiem saprotamāk, ja tas būtu noteikts Satversmē tiešā tekstā.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 7, 11. un 14. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA