Spēkā stājas „Nulles deklarācija”
Apskatīt komentārus (0)


10.04.2012

Spēkā stājas „Nulles deklarācija”

Kas mūsu laikraksta lasītājiem jāzina par 1. decembrī pieņemto Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu jeb „nulles deklarāciju”?

LR Saeimas 1. decembrī pieņemtais likums liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuŗu ietaupījumi pārsniedz 10 tūkstošus latu. Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija 2012. gadā jāiesniedz Latvijas pavalstniekiem, nepavalstniekiem, kā arī personām, kuŗām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011. gada 31. decembrī pulksten 24.00.

Kam jāiesniedz deklarācija?

Likums pirmkārt attiecas uz Latvijas Republikas pavalstniekiem un citu valstu pavalstniekiem, kuŗi ir rezidenti (patstāvīgie iedzīvotāji) 2011. gada 31. decembrī. Deklarāciju paredzēts iesniegt arī tām personām, kas kļūst par Latvijas rezidentiem, resp., pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc 2011. gada 31. decembŗa.

Deklarācija jāiesniedz personām, kuŗām ir vismaz 10 000 latu vērti nekustamie īpašumi Latvijā, kuŗu īpašumtiesības līdz šim nav nostiprinātas  Zemesgrāmatā, kā arī īpašumi ārzemēs. Tāpat jādeklarē transportlīdzeklis ārvalstīs, kuŗa iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuŗu katra kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu, vienalga vai tie ir Latvijā vai ārzemēs. Jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veiktie dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē arī mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas mantas, kuŗu kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu. Jādeklarē līgumi ar vērtību virs 10 000 latiem, ja saskaņā ar tiem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs. Deklarācija jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (krediti) vai citas parādsaistības, kuŗu kopējā summa pārsniedz 10 000 latu, kā arī tad, ja persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus, kas ir lielāki par 10 000 latiem vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Vai deklarācijas jāiesniedz visiem?

Nē. Nav jādeklarē īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā, CSDD Transportlīdzekļu reģistrā, traktortechnikas reģistrā, Civīlās aviācijas reģistrā un Latvijas kuģu datu bazē. Ja personai ir tikai šādi īpašumi, deklarācija nav jāiesniedz. Ja jūsu uzkrājumi ir mazāki par 10 000 latiem un ja jums nav skaidras naudas uzkrājumu, kas lielāki par 10 000 latiem, kā arī citas iepriekš uzskaitītās naudas un materiālās vērtības, deklarācija nav jāiesniedz.

Mūsu laikraksts saņēmis no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas varētu skart ārzemju latviešus.

Pirmais gadījums:

Persona ir ASV un LR pavalstnieks (deklarēta arī dzīvesvieta Latvijā), tai pieder vairāki nekustamie īpašumi. Latvijā uzturas vairākas reizes gadā. Noguldījumi Latvijas bankās. Vai likums attiecas uz personu, kas deklarējusi savu dzīvesvietu, taču pastāvīgi nedzīvo Latvijā?

Valsts ieņēmumu dienesta atbilde:

Pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju ir tikai tām fiziskajām personām, kuŗas ir Latvijas rezidenti. Ja fiziskā persona ir Amerikas Savienoto Valstu rezidents un to apliecina Department of the Treasury - Internal Revenue Service izsniegtā Form 6166, tad tai mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāiesniedz.

Ja fiziskā persona būs mainījusi rezidences statusu un kļuvusi par Latvijas rezidentu, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, šai personai naudas līdzekļu un citas mantas izcelsme nebūs jāpierāda.

Ja fiziskajai personai pastāvīgā dzīvesvieta ir gan Latvijā, gan ASV, tad, nosakot tās rezidences statusu, ir jāņem vērā Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ietvertie nosacījumi. Tos ievērojot:

- Fiziskā persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuŗu tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

- Ja nav iespējams noteikt valsti, kuŗā fiziskai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, tad fiziskā persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuŗa tai ir ierastā mītnes zeme, vai arī abu valstu kompetentās iestādes izšķiŗ šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Otrs gadījums:

Persona pārcēlusies no Rietumvalsts mītnes zemes uz Latviju. Pārvesti noguldījumi (ietaupījumi) uz Latvijas bankām.

Valsts ieņēmumu dienesta atbilde:

Šajā gadījumā fiziskajai personai, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, naudas līdzekļu izcelsme nebūs jāpierāda, kā arī nodoklis nebūs jāmaksā.

Kāds ir ieguvums no jaunā likuma?

Likums ļauj legālizēt ienākumus, kuŗi gūti laikā no 1991. gada 1. janvāŗa līdz 2007. gada 31. decembrim un par kuŗiem nav samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja cilvēkam ir bijis ienākums, kas gūts, piemēram, no nereģistrētas saimnieciskās darbības, viņam tiek dota iespēja attiecībā uz iepriekš nedeklarēto ienākumu samaksāt 15% nodokli un tādējādi nokārtot saistības pret valsti (lai atbrīvotos no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un iegūtu iespēju šos līdzekļus brīvi un bez bažām tērēt). Ienākumus, kas gūti noziedzīgā ceļā, deklarēt, izmantojot „nulles deklarāciju”, nevarēs.

Vislielākās neskaidrības par skaidras naudas uzkrājumiem.

Likums paredz, ka iedzīvotājiem, ja viņu skaidrās naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latus, tie būs jāiemaksā kādā no Latvijas kreditiestādēm resp. bankā. Ministru kabinetam uzdots līdz 1. februārim sagatavot attiecīgu noteikumu projektu. Kritiķu ieskatā valdība tādā veidā atbalsta banku lobiju. Banka, pat glabājot naudu vienu dienu, var nopelnīt, savukārt, kad klients izņems naudu no konta, viņam atkal būs jāmaksā. Jaunā likuma kritiķu ieskatā  prasība obligāti iemaksāt deklarēto skaidro naudu bankā ir antikonstitūcionāla, jo cilvēkam ir tiesības glabāt savus aktīvus tā, kā viņš to uzskata par vajadzīgu. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš norādījis, ka pieņemtajā likumā nav iekļauti visi svarīgākie priekšnoteikumi skaidras naudas uzkrājumu deklarēšanai un iemaksāšanai kontā kreditiestādē.

Kad un kā iesniegt deklarāciju?

Tiem, kas ir Latvijas rezidenti 2011. gada 31. decembrī, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. To var izdarīt, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā personiski, elektroniski, izmantojot VID deklarēšanās sistēmu vai sūtot pa pastu.

Dainis Mjartāns