LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

Par vienlīdzīgām iespējām!
Apskatīt komentārus (0)


09.02.2011


 

Par vienlīdzīgām iespējām!

 

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem nacionāli domājošiem 10. Saeimas deputātiem ir darīt visu, lai tiktu izbeigta diskriminācija pret krieviski nerunājošiem latviešiem darba tirgū. Tas liek latviešiem doties prom no Latvijas un neļauj viņiem atgriezties Latvijā. Par to esmu daudz runājusi ar saviem kollēgām un arī rakstījusi.

 

Tāpēc ļoti cerīgi šķita VL/TB-LNNK grozījumi Darba likumā, kas ierobežotu darba devēju prasības darba ņēmējiem prast krievu valodu. Taču 3. februāŗa Saeimas plēnārsēdē priekšlikums neguva vairākuma atbalstu. PAR nobalsoja 34 deputāti – VL/TB/LNNK, vairākums ZZS un daži Vienotībasdeputāti, bet PRET vai atturējās – 54. Ja visi Vienotības deputāti būtu nobalsojuši PAR,  priekšlikums tiktu atbalstīts.

 

Visvairāk mulsina tas, ka pret šiem grozījumiem bija tādi bijušie trimdinieki kā Imants Lieģis, Ojārs Kalniņš un Liene Liepiņa, aizbildinoties, ka likumprojekts bijis nekvalitātīvs un ka ar represīvām metodēm šo jautājumu nevar risināt. Tāpēc jau likumprojektus nodod komisijai, lai tos uzlabotu!

 

Vēl viena iespēja grozīt likumu būs otrajā lasījumā, kam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11. februāris. VL/TB-LNNK tad arī nāks ar savu priekšlikumu, kuŗam, manuprāt, vajadzētu būt vēl stingrākam – proti, liegt darba devējiem prasīt darbiniekiem tādu valodu prasmi, kuŗas nav ES oficiālās valodas. Balsojums būs pārbaudījums Vienotībai, vai uz to kā latviešu interešu aizstāvi liktās cerības tiks īstenotas, vai arī krievu valoda de facto tiks apstiprināta par otru valsts valodu. Tas pierādīs, ka latvieši paši ir savas valodas kaprači.

 

Strādājot ES un tagad dzīvojot atkal ASV, esmu rūpīgi analizējusi darba sludinājumus laikrakstos un varu apgalvot, ka  nedz Anglijā, Vācijā, Francijā, nedz ASV neparādās prasība pēc kādās citas valodas – pakistāņu, turku, arabu vai spāņu, bet ir tikai valsts valoda, un tā pat netiek minēta, jo tas ir pats par sevi saprotams. Toties Latvijā visur ir prasība pēc labas krievu valodas, ieskaitot Saeimu.

 

Toreiz, kad vadīju Eiropas lietu komisiju, biju nepatīkami pārsteigta, ka konsultantu darba aprakstā bija prasība pēc krievu valodas. Protams, šo prasību liku izsvītrot, bet kā ir ar citām komisijām?

 

Šeit runa ir nevis par svešvalodu prasmi, kas vienmēr ir apsveicama, bet gan par vienlīdzīgām iespējām latvietim dzīvot un strādāt savā valstī.

 

Zinu, ka PBLA parādīs ļoti stingru nostāju par grozījumiem Darba likumā. Aicinu visus, kuŗiem rūp šis jautājums, it sevišķi tos, kuŗi kādreiz grib atgriezties Latvijā, rakstīt Vienotības frakcijai, adresējot rakstus frakcijas vadītājam: dzintars.zakis@saeima.lv

 

Vaira Paegle




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA