Reibums un bailes
Apskatīt komentārus (0)


01.06.2011

Sallija Benfelde

Reibums un bailes

Pēc Valsts prezidenta Zatlera rīkojuma par ierosinājumu atlaist 10. Saeimu, cilvēki  priecājas, bet polītiskajā vidē valda reibums un bailes. Reibums no varas, naudas un pārākuma apziņas un bailes no soda.

Polītiķi ir nolēmuši prezidentu sodīt – Tautas partijas polītiķi ar Šķēli priekšgalā no frakcijas Par labu Latviju (PLL) jau ir paziņojuši, ka nebalsos par Valdi Zatleru, bet otra PLL frakcijas daļa, kuŗas „īpašnieks” ir bēdīgi slavenais Šlesers, vēl domāšot, taču droši vien nebalsošot. Tam, ka PLL frakcija arī bija Valdi Zatleru oficiāli nosaukusi par savu prezidenta kandidātu, kopš pagājušās sestdienas vairs nav nozīmes. Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) būšot brīvais balsojums, bet frakcijas vadītājs Brigmanis, kas līdz pat sestdienai zvērēja, ka balsos par Zatleru (gan jau daži frakcijas biedri arī to darīšot), tagad bilst, ka šaubās, nu ļoti šaubās, vai par Zatleru balsošot. Saskaņas centrs (SC) par to vispār vēl neesot domājis,  runāšot pirms balsojuma, bet laikam jau būšot brīvais balsojums – tā teikt, katrs pēc savas sirdsapziņas. Pat Saeimas Prezidija un partiju apvienības Vienotība pašreizējā priekšsēde Āboltiņa pirmajā brīdī bija diezgan nīgra un ierunājās, ka vajadzētu vērtēt, vai šāds lēmums ir racionāls. Tiesa gan, vēlāk Vienotība pilnīgi oficiāli paziņoja par savu atbalstu prezidenta lēmumam, un arī nacionālās apvienības VL! /TB/LNNK deputāti apgalvo, ka balsos par Zatleru.

Tātad kopā vajadzētu būt 40 balsīm „par” un varbūt vēl kādai. Taču jau pavīd „miglaini maigi” mājieni, ka ZZS ir vēl cits savs kandidāts šim amatam un ka no ZZS frakcijas nākušo otru pašreizējo kandidātu Andri Bērziņu varētu arī pirmajā kārtā neievēlēt. Varat minēt – kuŗš tas varētu būt? Protams, Aivars Lembergs! Jo, redz, lai nodotu tiesāšanai prezidentu, par to jānobalso 2/3 Saeimas, bet to šī Saeima, kas savos krēslos sēdēs vēl līdz brīdim, kad aptuveni septembŗa vidū tiks ievēlēta 11. Saeima (un tas ir ļoti ticami), noteikti nedarīs. Lembergs gan nenoliedz, ka varētu kandidēt 11. Saeimas vēlēšanās, un lepni ir paziņojis, ka mīlošā tauta viņu noteikti ievēlēs. Lai nu kā, bet viens ir skaidrs -  Lembergs ir nobijies ne pa jokam, jo līdz šim viņam labāk ir paticis „diriģēt” no aizkulisēm, nevis sēdēt Saeimā vai pat prezidenta krēslā. Imūnitāte ir viņa cerība glābties no soda. Viņa un viņa bērnu konti ārzemju bankās ir arestēti, un, šķiet, ka no milzīgās bagātības šobrīd ir pieejama ļoti maza daļa. Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas birojs (KNAB) nupat ir paziņojis, ka ar savāktajiem pierādījumiem lietā pret trīs oligarchiem esot vairāk nekā pietiekami, lai to varētu nodot tiesai. Lembergs dižojas, publiski ņirgājas par visiem, kas runā par korupciju un meliem vai atbalsta Zatlera rīcību. Gluži kā pamatīgas palaidnības sastrādājis puišelis, kas savas bailes slēpj aiz nepieklājīgas uzvedības un rupjībām.

„Prezidenta sodītāji” no citām partijām savā izteiksmes veidā ir smalkāki, viņu demagoģija ir mazliet veiklāka, bet patiesībā viņi dara tieši to pašu – aplej Zatleru ar dubļiem, un  viņu augstprātība spraucas ārā pa visām vīlēm. Viņi joprojām ir tā noreibuši no savas naudas un varas, ka vēlētājus uzskata par pajoliņu baru, ar kuŗu arī nākamajās vēlēšanās manipulēs pēc patikas. Tā aizrāvušies ar apziņu, ka ir visuvareni un sodīs prezidentu, kas izjaucis viņu nākamo gadu plānus, ka pat nespēj saskatīt paši savas savtīgās intereses: viņiem izdevīgāk būtu Zatleru ievēlēt, lai ir miers. Tagad viņi riskē ar to, ka miera nebūs, jo šķiet, ka prezidents jau ir uzsācis savas partijas veidošanu. Bijušā prezidenta partija varētu būt cerību stars jaunai Atmodai ļoti daudziem Latvijas pavalstniekiem.