LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

39964

Ir ielikti labi pamati
Apskatīt komentārus (0)


12.11.2013


 

Ir ielikti labi pamati

Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā laikrakstiem Laiks un Brīvā Latvija

 

Ikreiz, kad svinam nozīmīgu jubileju – sev, savai valstij, domājam par paveikto, par gandarījumu. Kāds ir jūsu lielākais gandarījums – sev pašam un par Latviju?

Aizvadītais laiks, manuprāt, ir bijis patiešām veiksmīgs: strauji notika visas pasaules latviešu tuvināšanās. Aizvadītās vasaras Dziesmu svētki, pirmais latviešu uzņēmēju forums un jo sevišķi – goda konsulu darbības aktīvizēšanās mītnes zemēs un Latvijā. Tas viss veidojis  nepieciešamo fonu, lai Latvija vēl jo veiksmīgāk izietu pasaulē. Visur, kurp mēs ejam, ikvienā virzienā – izglītībā, kultūrā, ekonomikā – latvieši iesaistās, praktiski iesaistās, arī dzīvojot ārpus Latvijas.

 

Savas prezidentūras laikā jūs esat vairākkārt ticies ar latviešu kopienām Amerikā, Kanadā, Eiropā. Par ko visvairāk runājat, ko jums jautā? Un ko, būdams Valsts prezidents, sagaidāt no ārpus Latvijas mītošajiem pavalstniekiem un viņu organizācijām? 

Pēdējo gadu laikā situācija aizbraukušo tautiešu vidē ir mainījusies. Esmu pamanījis, ka cilvēki, kas devušies pasaulē katrs ar savu konkrētu mērķi, tomēr domā, kā rast ceļu atpakaļ uz Latviju, paņemot līdzi labāko, ko viņi ieguvuši, – zināšanas, pieredzi. Un šai ziņā ir veikts milzīgs solis – iespēja iegūt dubultpavalstniecību. Tas pavērs iespējas labākai sadarbībai ar Latviju, pavērs iespējas, ko dod brīva izvēle. Un šīs iespējas nākotnē vainagosies ar labu rezultātu, – tā ir mana pārliecība.

 

Arī trimdas latviešu centrālās organizācijas šobrīd pārskata pašu paveikto un iezīmē perspektīvas. Viņu polītiskie mērķi ir īstenoti – Latvija ir brīva, ir iespēja būt gan Tēvzemes, gan mītnes zemes pavalstniekam. Ko jūs - Valsts prezidents sagaidāt no šo organizāciju darbības?

Trimdas organizācijās, manuprāt, ir jāatrisina vēl daudzi sarežģīti jautājumi. Pats pirmais –  pienācis ir brīdis, kad pēckaŗa paaudzei vadība jānodod  tālāk. Sarunās ar Latvijas vēstniekiem esmu sapratis, ka daudzviet tas veiksmīgi notiek, piemēram, Anglijā, daudzviet Amerikā ārzemju latviešu organizāciju darbā iesaistās jaunie, kas nāk ar savu redzējumu un izpratni par nākotni. Visa pamatā ir  virzība, -  cik spēcīgi būsim izglītībā un ekonomikā. Tieši tas noteiks mūsu polītisko stiprumu. Šobrīd jau vairs nekur nevienā pasaules zemē nevienu nevajag pārliecināt par ceļu, kādu Latvija iet. Ir jāveido sadarbības saites, jāstrādā.

 

Un tomēr ir jautājums par Latvijas drošību, kuŗā uzskatu gamma ir no „Latvija nekad nav bijusi tādā drošībā”  līdz „jātur pulveris sauss”.

Būdams  Valsts prezidents, varu teikt – neesam mazāk aizsargāti kā ikviena Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts. Protams, vēl ir daudz ko darīt mūsu drošības stiprināšanā. Un daudz var izdarīt katra valsts pati, un ne jau aizsardzībā ieguldītie līdzekļi vien ir izšķiŗošie. Izšķiŗoša ir spēja darīt kopā, kopīgi risinājumi.

 

Mums blakus ir Krievija, Balkrievija, Gruzija... Nule valsts vizītē bija ieradies Gruzijas Parlamenta spīkers Dāvids Usupašvili. Vai  ir plānota jūsu tikšanās ar Krievijas prezidentu?

Par tikšanos ar Krievijas prezidentu, – satikties var, ja abas puses to plāno... Manā ieskatā  Latvijas un Krievijas attiecības šobrīd ir ievirzījušās prāgmatiskā gultnē, un tas ir abu valstu interesēs.

 

Par Baltkrieviju. Latvija dara daudz labu darbu, lai starpvalstu attiecības arī turpmāk virzītos pozitīvā virzienā. Par to pārliecinājos, būdams Krāslavā, kur redzēju, ka pierobežas reģionā tiek meklēti saprātīgi praktiskie risinājumi uzņēmējdarbības jomā.

 

Gruzijas Parlamenta spīkera vizīte apliecināja, ka viņš ir pieredzējis polītiķis, kas pratīs noturēt savas valsts gaitu Eiropas virzienā pēc jauna prezidenta ievēlēšanas un jauna premjērministra nākšanas pie varas. Manuprāt, jautājums ir tikai par „ātrumu”. Jā, Gruzija šobrīd ir krustcelēs, bet nav pamata domāt par negātīvu pavērsienu.

 

Kā jūs pats šobrīd jūtaties?

Te nekā viegla nav! Dzīve ir tik daudzveidīga, visu nevar iespēt, un, lai kā vēlētos, vienmēr paliks kaut kas nepadarīts, nepiepildīts.

 

Jūsu domas par visas tautas vēlētu prezidentu?

Es noteikti nebūšu šā jautājuma iniciātors! Es  arī turpmāk virzīšu tos jautājumus, kas saistīti ar valdības un pašvaldības stiprināšanu, ar partiju sistēmas attīstību.

 

Jūsu vēlējums savai valstij 95. dzimšanas dienā?

Ir ielikti labi pamati – mūs atzīst pasaulē, ir izveidotas visas nepieciešamās valsts un pašvaldību institūcijas, lai turpinātu veiksmīgu un stabilu turpmāko attīstību. To arī novēlu! Un ikvienam no mums novēlu izdarīt visu labāko, ko spējam, lai Latvijas valsts savu ceļu turpinātu!

 

Ar LR Valsts prezidentu tikās Ligita Kovtuna




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA