Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Iznākusi Helēnas Celmiņas grāmata Sirdsapziņas cietumnieks par Viktoru Kalniņu -, mūsu valsts neatkarības idejas izlolotāju, par cilvēku, kuŗa balss kopš pag. gs. 80. gadu sākuma skanēja radio Brīvā Eiropa no Ņujorkas.
Sandra Veinberga, Mediju misija, Preses attīstības tendences Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas (1990-2010), apgāds Zvaigzne ABC, 2010. g., 160 lpp.
Latviešu teātŗa vēsturnieks profesors Viktors Hausmanis 1996. gadā Rīgā laida klajā grāmatu "Latviešu aktieŗi trimdā", ko izdeva Preses nams. Šajā 542 lappušu sējumā autors lūko aprakstīt visus latviešu trimdas aktieŗus Amerikā, Austrālija, Austrālijā un Eiropā. Tajā pieminēti divi klīvlandieši Emīls Skujenieks un Arturs Rubenis.
Rasma Grīsle, Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss, izdevis Ingmara Zemzara apgāds un Rīgas Latviešu biedrības valodas attīstības kopa ar Amerikas latviešu apvienības kultūras fonda financiālu atbalstu, 2010. g., 144 lpp.
Apgāds Mansards laidis klajā tulkotājas Rasmas Vizbulītes Vīlipas veidotu krājumu Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties. Grāmatā lasāmas autores jaunības draudzenes Judītes Zuikas, viņas brāļa Elmāra Zuikas, viņu abu mātes Martas Zuikas vēstules R. V. Vīlipai no Vācijas, vēlāk arī no Austrālijas.
Atveŗot žurnāla Jaunā Gaita vāku, uz kuŗa ir košs Ilmāra Rumpētera mākslas darbs, atklājas, kā liecina kāds lasītājs Latvijā, izcils profesionālitātes, talanta, godaprāta, pacietības un nesavtības paraugs mums visiem šeit, Latvijā.
Tieši tāda fantastiska iekšēja brīvība, it kā spirgta vēja kustība apņem lasītāju, viņam saskaŗoties ar Ainas Zemdegas dzeju un prozu. Izņēmums nav arī jaunākais A. Zemdegas Rakstu 5. sējums (apgāds Nordik), kuŗu sastādījis un komentējis literātūras kritiķis Pāvils Vasariņš un kuŗā lasāmi pēdējie krājumi Septiņjūdžu zābakos un Nakts dzejoļi, kā arī trimdas un Latvijas literātūras speciālistu vērtējumi. P. Vasariņa komentāri pārliecina kā suverēna vērtība, jo tajos koncentrētas būtiskas atziņas par dzejnieces daiļradi. Grāmatas apdari veidojis mākslinieks Voldemārs Avens
Režisore Dzintra Geka jau desmit gadus par svarīgāko savas radošās darbības virzienu izvēlējusies 1941. gadā 14. jūnijā uz Sibiriju deportēto ģimeņu un sevišķi viņu bērnu likteņu pētniecību. Šo bērnu laimīgai dzīvei dzimtenē rupju, melnu svītru pārvilka Padomju Savienības okupācija, izsūtījumi, represijas, zvērības. Dz. Geka filmās dokumentējusi vairāk nekā 700 deportēto Sibirijas bērnu stāstu to. kuŗi brīnumainā kārtā izdzīvojuši. Režisore un radošā grupa liecības ieguvusi Latvijā, ASV, Izraēlā, Krievijā.
Jaunāko filmu Pieminiet Sibiriju Dz. Geka iecerējusi veidot divās daļās. Nesen notika pirmajās daļas pirmizrāde.
As Andrejs Jansons books did to the slightly modernized 13-string kokles of a generation and two ago in the communities of exiled Latvians, so Valdis Muktupāvels new instruction book looks set to launch a new generation of kokle players in Latvia.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
