Velna ducis
Apskatīt komentārus (0)


24.08.2011

Kārlis Streips

Velna ducis

Nu ir zināms, cik partiju un partiju apvienību 17. septembrī centīsies iegūt vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu nākamajā – 11. Saeimā. Kopumā tādu ir 13, un atšķirībā no pagājušā gada 10. Saeimas vēlēšanām šoreiz vairākums dalībnieku ir partijas, nevis partiju apvienības. Apvienības statusu joprojām saglabā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kā arīSaskaņas centrs (SC). Visas pārējās ir partijas, tostarp divas, kas apvienību par partiju ir izveidojušas tikai nesen, – Vienotība, kā arī partija ar ļoti gaŗu nosaukumu Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Minētās četras partijas un apvienības kopā ar bijušā Valsts prezidenta Valža Zatlera veidoto Zatlera Reformu partiju (ZRP) būtībā ir vienīgās, kuŗām 17. septembrī patiešām ir reālas izredzes pārvarēt 5% balsu barjēru un iegūt vietas Saeimā. Ja priekšvēlēšanu kampaņas dievi uzsmaidīs, iespējams, ka pāri 5% barjērai pārrāpsies arī mūžam ambiciozais Ainārs Šlesers ar savu Šlesera Reformu partiju (ŠRP). Esmu jau rakstījis, ka visas tās ļoti daudzās partijas un apvienības, kuŗu galvgalā ir bijis Šlesers (attiecīgi Jaunā partija, Latvijas Pirmā partija, Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš un apvienība Par labu Latviju) pirms vēlēšanām allaž bijušas ar ļoti zemu vērtējumu, taču pēc masīvas reklāmas tām aizvien izdevies Saeimā iegūt vismaz dažas vietas – astoņas vietas 7., 10 vietas 8., 10 vietas 9. un astoņas vietas 10. Saeimā.

Pati sevi reanimējusi arī pērn vēstures mēslainē ieslaucītā partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā PCTVL). Šī partija, kas pārstāv visu krievisko, cer atņemt balsis SC, kas tāpat ir liels Kremļa un tā interešu draugs. Ļoti iespējams, ka Šlesera partija, gandrīz vai vienīgā starp tā dēvētām latviešu partijām, ir centusies runāt arī ar nelatviešiem un atņems balsis abiem veidojumiem. Lai tā būtu!

Ārpus minētajām vēl ir Latvijas Sociāldemokratiskā strādnieku partija (LSDSP), Kristīgi demokratiskā savienība, partija Par prezidentālu republiku, Pēdējā partija, Tautas kontrole un dīvaini nosauktā partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām. Šo partiju pazīst arī ar nosaukumu Virsmātes partija, jo tā sevi dēvē partijas dibinātāja, Ventspils dziedniece Anita Pukaļeva. Par šī veidojuma „nopietnību” visdaiļrunīgāk liecina tā spēja atrast tikai 27 kandidātus uz 100 Saeimas vietām. Varēja sameklēt visus simt vai vairāk, bet tik un tā nekas nesanāks, tas nu ir skaidrs. LSDSP kādreiz bija ļoti spēcīga partija, taču lielākoties ar savām personālijām, kā arī tāpēc, ka Rīgas domē tā cieši sadarbojās ar prokrieviskajām partijām, no kuŗām ar laiku sanāca Saskaņas centrs, – pazuda no polītiskās skatuves jau pasen, un grūti spriest, vai šoreiz tai kaut kas izdosies.

Pēdējā partija ir kādreizējās Muļķu partijas sava veida kopija, tā polītikai pieiet ar krietnu devu ironijas. 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Muļķu partija paziņoja, ka tās kandidāts ministru prezidenta amatam esot „laimes lācis”. Viņiem izdevās savākt tikai 8458 balsis, taču tas nebija pats sliktākais rezultāts. Partija Tautas kontrole, kas piedalās arī šoreiz, ieguva tikai 4002, Kristīgi demokratiskā savienība (arī piedalās) – 3488, bet pagalam nesakarīgā partija Daugava-Latvijai – 1661 balsi. No tām partijām un apvienībām, kuŗas piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās, šoreiz nepiedalīsies Par labu Latviju, jo viena no tās sastāvdaļām Tautas partija ir pašlikvidējusies, partija Ražots Latvijā, partija ATBILDĪBA (sociāldemokratiska polītisko partiju apvienība), kā arī minētā partija Daugava-Latvijai. Nekāds baiss zaudējums Latvijas polītikai tas nav.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 33, 10. lpp.)