Bija citi laiki un cits samērs

TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS

/ Politiskie komentāri

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

-->

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;
Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā.

Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

Visas ziņas

TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija

+371 67326761

+371 67326784

[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

Bija citi laiki un cits samērs
Apskatīt komentārus (0)

07.02.2012

Franks Gordons

Bija citi laiki un cits samērs

VĒROJUMI UN PĀRDOMAS

Rīgas krievvalodīgajā avīzē Čas Aleksandrs Gurins ņemas lasītājiem rādīt, cik jauka bijusi Latvijas demokratija Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu laikā: deputāti varēja klāstīt savu viedokli tiklab latviski, kā arī vāciski un krieviski. 1931. gada decembrī Demokratiskā centra deputāts prof. Zālīte, ko atbalstīja Marģers Skujenieks un Kārlis Skalbe, gan prasīja, lai Saeimas sēdēs skanētu tikai latviešu valoda, bet šī prasība tika noraidīta. Pret to balsoja ne vien minoritāšu pārstāvji un sociāldemokrati, bet arī vairāki labējo frakciju deputāti. Krietnais un lojālais deputāts Pauls Šīmans - vācbaltu frakcijas līderis - debatēs par prof. Zālītes prasību norādīja, ka vācu un krievu valodas lietošanas aizliegums kaitēšot efektīvam deputātu darbam un tādējādi nenākšot par labu valstij. Un tā arī palika līdz 4. Saeimas darba izbeigšanai 1934. gada 15. maija apvērsuma rezultātā: Pauls Šīmans runāja vāciski, Mordechajs Dubins, piemēram, un Meletijs Kalistratovs - krieviski.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 7, 10. lpp.)

Atpakaļ

2024 © TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS; . . websoftsites.com