LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Mītņu zemēs

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

Latviešu valoda un Rietumkrasta latviešu izglītības centra nākotne
Apskatīt komentārus (0)


10.08.2011


Latviešu valoda un Rietumkrasta latviešu izglītības centra nākotne

 

Lasīju  Latvians Online Viestura Zariņa 2003. gadā rakstīto The Politics of inclusion and exclusion.  Dzīvojot  Kanadā, viņš ievērojis, ka Ziemeļamerikā samazinās runātāju  skaits  latviešu valodā un latviešus vairāk vieno  angļu valoda.  No 120 000  latviešu izcelsmes cilvēkiem latviešu skolās un vasaras vidusskolās mācās tikai maza daļa, ļoti laba  latviešu valoda un skolotāja spējas ir tikai nedaudziem. Tas pats vērojams  arī Amerikas rietumkrastā. Kopš aizritējušā gadsimta 80. un 90. gadiem audzēkņu skaits latviešu skolās, bērnu nometnēs un vasaras vidusskolās  sarucis.  Jaunākās paaudzes vecāki nenāk uz latviešu baznīcu, nepiedalās kultūras  vai piemiņas sarīkojumos, kur tiek lietota latviešu valoda. 

 

Tomēr Latvians Online, laikrakstā Laiks, PBLA ziņu apskatā u. c. ievietoti raksti, cik svarīgi mācīt latviešu valodu. Dažiem valoda ir galvenā latviskā identitāte, citiem tā palēnina asimilācijas procesu un saglabā psīcholoģisku piederības sajūtu un saikni ar latviešu sabiedrību un Latviju.

 

Cik man ir svarīga latviešu valoda? Kāds ir mans uzskats par šīm maiņām un ko tās nozīmē RKLIC nākotnei? 

 

Ikdienā mana galvenā valoda ir angļu. Mana sieva Bonnija, mana meita Marisa un es esam uzauguši Amerikā; var teikt, ka esam amerikāņi. Bet tā nav mūsu vienīgā identitāte.  Mani vecāki nāk no Latvijas, Bonnijas vecmāmiņa dzimusi Norvēģijā. Marisa dzīvoja un mācījās vidusskolā Beļģijā un pēc gada jau varēja labi runāt franciski. Tai laikā viņa  bija  locekle sabiedrībā, kur runā franču valodā. Gadus vēlāk, kad viņa dzīvoja Rīgā un ar mani pa tālruni runāja latviešu valodā, viņa jutās vairāk piederīga Latvijai. Tagad viņai ir vairākas identitātes – latviešu, franču, amerikāņu.

 

Dzīvojot Vīnē, Austrijā, kad nodarbojos ar pētniecības darbu doktora disertācijai,  lietoju franču valodu, lasot diplomātiskos dokumentus – vācu un angļu valodu.  Tagad runāju angliski ar saviem angļu un kanadiešu kollēgām, vāciski ar archīva darbiniekiem,  aizbraucis ciemos pie radiem Štutgartē, runāju latviski un vāciski.  Gadiem ritot,  mainīju karjēru, atstāju vēstures lektora darbu universitātē un pievērsos  datorzinībām. Mana  spēja iemācīties dažādas valodas palīdzēja  apgūt arī datorvalodas. Man bija jauna profesija, plašākas darba iespējas un, izmantojot valodu zināšanas, varēju brīvi ceļot pa Eiropu.

 

Tagad mūsu radi dzīvo ASV, Kanadā, Austrālijā, Latvijā, Norvēģijā un Dānijā. Tāpat kā man, arī viņiem ir vairākas identitātes, bet valoda ir galvenā, kas to nosaka. Mana identitāte ir atkarīga no tā, ko es daru, kuŗā vidē esmu, kas vēlos būt.

 

Valodas ir saziņas līdzekļi, tās lieto pētniecībā, tulkojot, ceļojot, iepazīstot citas kultūras un tās sasniegumus. Valodas ir svarīgas ne tikai daudzkultūru zemē ASV, bet arī daudznāciju Eiropā. Valodu prasme sagādā izglītības un ekonomiskās labklājības iespējas. Valodas ir visapkārt – mūsu mājas dzīvē, birojos, klasēs, televīzijā, sabiedriskos sarīkojumos un tīmeklī.  Valodas ir daļa no mūsu latviskā mantojuma un tradicijām. Pirms Otrā pasaules kaŗa Latvijā  mani vecāki un daudzi citi prata arī vācu, krievu un franču valodu.

 

Mācīties un lietot latviešu valodu ir tikpat svarīgi kā kādu citu valodu. Kur šai krastā tas būtu iespējams, ja nebūtu ne RKLIC, ne latviešu skolu, vienīgi Baltijas studiju programma Vašingtonas universitātē?  Tāpēc RKLIC tika dibināta, tās misija bija latviskā izglītība, lai būtu vieta, kur vasaras skolās un nometnēs bērni un jaunieši varētu mācīties latviešu valodu un iepazīties ar latviešu tradicijām.  

 

Tā kā sabiedrībā latviešu valodas lietotāju skaits ir sarucis, par RKLIC nākotni runājot, vienmēr piemin dalībnieku skaitu Mežotnes nometnē un vasaras skolā Kursā.  Man bieži jautā, vai mēs varētu atļauties uzturēt izglītības centru, ja drastiski samazinātos dalībnieku skaits? Laikam gan ne, bet RKLIC notiek vēl daudz kas cits, ne tikai mācības vasaras skolā  Kursa  un nometnē Mežotne.  Jūnijā mūsu īpašumu lieto Olympic Baptist Association jaunieši, augustā lietuviešiem ir gadskārtēja nometne visām paaudzēm Lankas.  RKLIC valde turpina meklēt citus ienākumu avotus, arī kā centru varētu izmantot pavasarī un rudenī.  Šogad iepriecina bērnu un jauniešu skaits Kursā un Mežotnē. Vecāki var pārliecināties, ka viņu bērniem rodas daudz jaunu draugu, tostarp bērni ar līdzīgām latviešu valodas zināšanām.  Draugi ir svarīgi mums visiem, tāpat arī vasaras nometnes un vasaras skolas īpašā gaisotne. 

 

RKLIC galvenais uzdevums ir atbalstīt latviešu valodas mācību programmu, un Mežotnei un Kursai mūsu gadskārtējā plānā ir svarīga nozīme. Lielu uzmanību uzlabošanas un pārveidošanas darbā, ko iesākām šogad, pievēršam jautājumiem: kā turpināsim izglītības darbu, kā piesaistīsim bērnus un jauniešus. Mūsu mērķis ir skaidrs. Vēlamies vecākiem un bērniem atgādināt, kas ziņots vasaras programmā:  ,,Mēs mācāmies latviešu valodu.  Ko tu dari šovasar?”

 

Tāpēc es esmu uzņēmies šo darbu!

  RKLIC valdes priekšsēdis Jānis Rogainis




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA