LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latvijas ziņas

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















17105

Atceras Latvijas neatkarības pasludināšanu de facto
Apskatīt komentārus (0)


24.08.2011


Attēlā: Par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienai Jēkaba laukumā pie Saeimas nama Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēži\ kopā ar Augstākās Padomes deputātiem, kuŗi pirms divdesmit gadiem bija balsojuši par valsts neatkarības atjaunošanu, iestādīja trīs ošus, vienu liepu un četrus ceriņus.

 

Atceras Latvijas neatkarības pasludināšanu de facto

 

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitūcionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", tādējādi de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarību un iezīmējot valsts atgriešanos demokratisko Rietumeiropas valstu saimē. Līdz ar konstitūcionālā likuma pieņemšanu  juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi. Tieši atsaucoties uz 21. augustā pieņemto likumu, citas valstis atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

 

Valsts prezidents Andris Bērziņš 21. augustā piedalījās Konstitūcionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienas svinīgajos sarīkojumos. Prezidents apmeklēja oikūmenisko dievkalpojumu, tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuŗi savulaik atspoguļojuši 1991. gada augusta notikumus, piedalījās ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa un svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī.

 

Mūsu valsts neatkarības de facto atjaunošanas svētki sākās 21. augustā plkst 10.00 ar oikūmenisko dievkalpojumu Doma baznīcā. To vadīja Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji.

 

Ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa piedalījās valsts augstākās amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomātiskais korpuss.

Latvijas Nacionālajā teātrī notika svētku koncerts, kuŗā pašmāju mūziķi atskaņoja latviešu klasikas darbus. Koncertu apmeklēt bija aicināti Augstākās padomes deputāti un PSRS Tautas deputātu kongresa deputāti, kuŗu nostāja 1991.gadā bija par Latvijas neatkarības atjaunošanu, valsts augstākās amatpersonas un ārvalstu diplomāti.

 

Visas dienas gaŗumā Rīgas iedzīvotājiem un viesiem bija iespējams aplūkot Saeimas namu. Ikviens interesents klātienē varēja apskatīt parlamenta ēkas interjeru, Saeimas sēžu zāli un reprezentācijas telpas, kā arī vairākās tematiskas izstādes.

 

*

 

Svinot mūsu valsts de facto neatkarības atjaunošanu, Saeima ir uzsākusi vērienīga videoarchīva veidošanu, uzklausot tā laika aculiecinieku stāstus, pārdzīvojumus, atmiņas. Projekta ietvaros plānots intervijās iemūžināt to deputātu un viņu laikabiedru stāstījumu, kuŗi tolaik atbalstīja neatkarīgas valsts ideju.

 

Interviju ciklā „Latvijas atdzimšanas vēsture” interesenti tiks  iepazīstināti ar fragmentiem no dažām intervijām, kuŗās tā laika liecinieki atceras tieši augusta puča dienas un konstitūcionālā likuma pieņemšanu. Autoru kopā ir cilvēki, kuŗi paši tajā laikā bijuši deputāti un kuŗru profesionālā darbība ir saistīta ar žurnālistiku, - Edvīns Inkēns, Jānis Gavars, Viktors Avotiņš, Jānis Krūmiņš un Normunds Beļskis.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA