LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latviešu organizācijas

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

18167

PBLA savā darbībā jākļūst redzamākai
Apskatīt komentārus (0)


05.10.2011


 

Attēlā: PBLA valde gadskārtējās sēdes atklāšanā 2011. gada 28. septembrī Rīgā, Mazajā Ģildē

Pirmajā rindā no kreisās: PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa (Austrālija), PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) priekšsēde Dace Lutere-Timmele, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēde Lilija Zobens, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības (DAKLA) priekšsēde Daina Gūtmane, ALA Izglītības nozares vadītāja Anita Bataraga, PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Lelde Liepa-Liepiņa

Otrā rindā no kreisās: PBLA pārstāvības vadītājs Jānis Andersons, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, prāvests Klāvs Bērziņš, LNAK padomes priekšsēdis Alberts Upeslācis, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Kultūras fonda priekšsēdis Andris Kariks, LAAJ pārstāvis Pēteris Strazds, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners, Valsts prezidents Andris Bērziņš, LAAJ priekšsēdis Juris Ruņģis, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Juris Mežinskis, ELA prezidija priekšsēdis Aldis Austers, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, PBLA kasieris Valdis Kārklis, ALA Informācijas nozares vadītājs Jānis Kukainis, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris

 

PBLA savā darbībā jākļūst redzamākai

 

Šoruden apritēja 20 gadu, kopš 1991. gada rudenī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) pulcējās uz savu pirmo valdes sēdi Rīgā, tikko atjaunotajā Latvijas valstī. To PBLA valdes sēdes atklāšanā Vecrīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē 28. septembrī atgādināja PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners. Turklāt šogad ir arī 55. gadskārta, kopš 1956. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienība ASV tika dibināta.

 

Uz  valdes sēdes atklāšanu Mazajā Ģildē bija pulcējušies daudzi Latvijā un ārzemju latviešu sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un eksprezidents Valdis Zatlers.

 

„PBLA biedriem visā pasaulē ir vislielākās rūpes, ka Latvijas nākamā valdībā varētu ieiet partija, kas ir Krievijas patvarīgi valdošās valstspartijas sabiedrotais. Manā uzskatā tas būtu pirmais solis uz nacionālo pašnāvību, un es nezinu, kā mēs šādu soli varētu izskaidrot Latvijas sabiedrotajiem un draugiem,” savā uzrunā uzsvēra valdes priekšsēdis Ints Rupners. Šķiet, ka šoreiz metaforu par nacionālo pašnāvību sadzirdēja daudz plašāka auditorija nekā parasti jel ko sadzird no PBLA priekšsēžu gadskārtējām runām. Par to liecināja 28. septembrī Latvijas ziņu portālos lasāmā ziņa „Ārzemju latvieši satraukti par valdības sarunām ar SC”, kas bija tieša atsauce uz Inta Rupnera PBLA valdes sēdes atklāšanā teikto, kā arī viena no Saskaņas centra (SC)Saskaņas centra tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu  presei paužot „neizpratni”, kāpēc „PBLA neuztraucoties par Saskaņas centra sadarbību ar ASV republikāņiem un demokratiem, kā arī ar Eiropas sociāldemokraatiem un sociālistiem”. Jāpiebilst, ka visu triju PBLA valdes sēdes dienu laikā Rīgā, kad parallēli Latvijā starp polītiskajām partijām noritēja pārrunas par iespējamo koalicijas modeli ar vai bez Saskaņas centra, bija jaušams mītnes zemju vadītāju un citu ārzemju latviešu organizāciju darbinieku pamatotais satraukums par Latvijas nākotni un tās turpmāko virzību. līderiem - Jāņa Urbanoviča reakcija tai pašā dienā, pēc

 

PBLA valdes priekšsēdis Ints Rupners valdes sēdes atklāšanā pauda arī bažas par katastrofālo Latvijas demografisko stāvokli, par latviešu valodas situāciju  valstī un augošo emigrāciju darbspējīgās paaudzes vidū.  „Ārzemju latviešiem visvairāk rūp nopietnu valdības programmu trūkums, lai šo emigrācijas plūsmu apturētu un aizbraukušos mēģinātu pārliecināt atgriezties,” valdes sēdes atklāšanā teica Ints Rupners. Viņš arī aicināja Latvijas valdību, nākamajā Pilsonības likuma caurskatīšanas reizē lemjot par dubultpavalstniecības statusa atjaunošanu, ņemt vērā iespējamos risinājumus attiecībā uz tiem Krievijas un Brazīlijas latviešiem, kuŗu senči izceļoja pirms Latvijas valsts dibināšanas un kuŗi nekad nav bijuši Latvijas pavalstnieki. PBLA priekšsēdis aicināja Latvijas valdību nākamajās Saeimas vēlēšanās pāriet uz balsošanu ar vēlētāju reģistru, kas vairotu latviešu dalību vēlēšanās ārpus Latvijas.

 

Valsts prezidents Andris Bērziņš savā uzrunā uzsvēra Eiropas Savienības nozīmi tālākajā Latvijas nākotnē, bet arī izteica bažas par turpmākas emigrācijas pieauguma ietekmi uz Latvijas saimniecisko un polītisko neatkarību.

 

Okupācijas mūzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs pateicās PBLA par ievērojamo atbalstu mūzejam 18 gadu garumā. Viņš arī uzaicināja PBLA valdi savu sēdi 2014. gadā rīkot jaunbūvētajā Nākotnes namā.

 

PBLA valde apstiprināja pilnvaras jauniem tās locekļiem – Eiropas Latviešu Apvienības prezidija priekšsēdim Aldim Austeram, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvim Pēterim Strazdam, PBLA Izglītības padomes jaunajai priekšsēdei Dainai Grosai (Austrālija) un ALA vicepriekšsēdei un ALA Izglītības nozares vadītājai Anitai Bataragai.

 

No mītnes zemju centrālo organizāciju ziņojumiem varēja saklausīt, ka vislielākā attīstības dinamika pieaugošās emigrācijas dēļ bijusi vērojama Eiropas Latviešu apvienībā - veidojas jaunas latviešu biedrības, piemēram, šogad reģistrēti Spānijas Latviešu apvienības statūti. Eiropas Latviešu Apvienība (ELA) aizvadītajā vasarā uzņēmās iniciatīvu, kopā ar LR Kultūras ministriju sarīkojot „prāta vētru” Rīgas Biržas namā, lai apspriestu diasporas jeb ārpus Latvijas mītošo tautiešu vajadzību iekļaušanu topošajās „Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādnēs (2012-2018)”. ELA ir ieinteresēta strādāt, lai Eiropā skaidrotu sarežģītos Latvijas nesenās vēstures jautājumus.

 

Šajā valdes sēdē tika pārrunāta PBLA nākotnes darbības stratēģiskā plāna izstrādāšanas nepieciešamība, un daudzkārt valdes sēdes laikā tika uzsvērts, ka PBLA kā globālai organizācijai gan Latvijā, gan mītnes zemēs savā darbībā jākļūst redzamākai. PBLA valde kopā ar Ārlietu ministriju un tās īpašo uzdevumu vēstnieku sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs Rolandu Lappuķi turpinās darbu pie kopīga ilgtermiņa stratēģiskā plāna izstrādes latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

 

PBLA valde lemjot par 2012. gada budžetu, samazināja 2012. gada izdevumus, jo Latvijas Brīvības fondā beidzamajos gados līdzekļi ir tikuši vairāk tērēti, nekā tie ienākuši. Jauna prioritāte, ko PBLA valde lēmusi 2012. gadā financiāli atbalstīt, ir pirmā 3x3 nometne Īrijā, kuŗas tapšanā jau iesaistījusies 3x3 kustības pamatlicēja Dr. Līga Ruperte.

Jānis Andersons

 

PBLA pārstāvības vadītājs Rīgā

 

PBLA valdes sēdē 2011. gada 30. septembrī pieņemtās rezolūcijas

 

1. PBLA atgādina par Latvijas dubultpilsonības jautājuma aktuālitāti un aicina 11. Saeimu nekavēties ar attiecīgu grozījumu veikšanu Latvijas Pilsonības likumā, paveŗot iespējas Latvijas pilsonību saņemt ne tikai latviešu izcelsmes Eiropas Savienības un NATO valstu pilsoņiem, bet arī tautiešiem visā pasaulē.

 

Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

 

2. Ņemot vērā tautas emigrācijas apmērus no Latvijas un 2011. gada 6. janvārī parakstīto sadarbības memorandu starp PBLA un LR Ārlietu ministriju, PBLA aicina nākamo Latvijas valdību izveidot darba grupu ministru līmenī (ārlietu, kultūras, izglītības, ekonomikas u.c.) un īstenot visaptverošus pasākumus diasporas pilsoniskās saiknes un etniskās identitātes saglabāšanai, kā arī labvēlīgu apstākļu radīšanai tautiešu repatriācijai. PBLA atzinīgi novērtē nesen parakstīto sadarbības memorandu starp Ārlietu, Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām un aicina emigrācijas un diasporas jautājumu risināšanā iesaistītās institūcijas nodrošināt ar pienācīgu finansējumu.

 

Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

 

3. PBLA atbalsta Eiropas Latviešu Apvienības (ELA) centienus panākt  akreditētas latviskās izglītības pieejamību lielākajos latviešu centros ārpus Latvijas. Izglītības pasākumu lokam jāaptveŗ bērni jebkurā vecumā: paredzot atbalstu gan tā dēvētajām Sestdienas skoliņām, gan šo skoliņu pedagogu pedagoģisko zināšanu pilnveidošanai un labās pieredzes apmaiņai; latviešu valodas apmācības iekļaušanai rēgulāro skolu mācību programmās latviešu mītnes zemēs; emigrantu bērnu līdzdalībai vasaras nometnēs Latvijā.

 

Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība.

 

4. PBLA atzinīgi novērtē papildu vēlēšanu iecirkņu izveidi ārpus Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās, kā rezultātā palielinājās nobalsojušo pilsoņu skaits ārpus Latvijas. PBLA aicina nākamajās Saeimas vēlēšanās ieviest Vēlētāju reģistru, sadalīt pastāvošos vēlēšanu apgabalus mazākos, kā arī radīt elektroniskās balsošanas iespēju interneta tiešsaistē.

 

Adresāts: Valsts prezidents, visas 11. Saeimā iekļuvušās partijas, valdība

 

5. PBLA atzinīgi novērtē parakstīto sadarbības memorandu starp PBLA un LR Ārlietu ministriju. PBLA aicina visas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības pievērst pastiprinātu uzmanību latviešu diasporas attīstībai, atbalstīt tās darbību, kā arī veicināt diplomātisko pārstāvju aktīvu līdzdalību diasporas aktīvitātēs.

 

Adresāts: Latvijas Ārlietu ministrija.

 

6. PBLA uzsveŗ, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kuŗā latviešu valoda un kultūra var netraucēti attīstīties. Lai arī emigrācijas latviešu vidū latviešu valodas zināšanas ir tikušas nodotas no paaudzes paaudzē, tomēr valodas izdzīvošanas izredzes nav iedomājamas bez Latvijas valsts aizsardzības. Tāpēc PBLA ir norūpējusies par krievu valodas pieaugošo dominanci Latvijā, kā arī centieniem panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu un akcentē, ka krievu valodas nezināšana ir būtisks šķērslis, lai emigrējušie tautieši varētu atgriezties un sekmīgi iedzīvoties Latvijā.

 

Adresāts: Valsts prezidents, visas polītiskās partijas, valdība, Latvijas sabiedrība.

 

7. Lai saglabātu trimdas vēstures mantojumu, PBLA aicina visas trimdas un emigrācijas organizācijas un personas saglabāt grāmatas, dokumentus un mūzejiem svarīgus materiālus. PBLA uzskata, ka vērtīgākajiem materiāliem principā ir jāpaliek  mītnes zemēs, jo tie konstatē daļu no tās zemes vēstures un latviešu tautas lomas šīs zemes attīstībā. PBLA izpētīs iespējas noslēgt  starpvaldību vienošanās ar mītnes zemēm, lai veicinātu arhīvu, bibliotēku un mūzeju materiālu saglabāšanu un pieejamību.

 

Adresāts: Latviešu organizācijas pasaulē.

 

8. PBLA aicina nākamajos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos (2013. gadā) aktīvi iesaistīt latviešu diasporas mākslinieciskās kopas. PBLA aicina turpināt tradiciju Dziesmu svētku virsdiriģentus izvēlēties arī no diasporas koŗu diriģentu vidus.

 

Adresāts: Latvijas Kultūras ministrija, Latvijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA