LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latviešu organizācijas

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

5188

PBLA tur roku uz pulsa
Apskatīt komentārus (0)


07.07.2010


Ligita Kovtuna

 

Kāds ir galvenais akcents šai jūsu darba vizītē Latvijā?

   M. S. Vēlēšanas, protams, vēlēšanas. Turpināt tos darbus un projektus, ko PBLA iesākusi jau labu laiku iepriekš. Agādināšu, ka PBLA ietvaros darbojas īpaša komisija Inta Rupnera vadībā, un tā koordinē visus pasākumus, kas saistīti ar 10. Saeimas vēlēšanām. Par PBLA kopā ar citu trimdas organizāciju un vēlēšanu reformu apvienību VĒL lielo panākumu – grozījumiem vēlēšanu likumā, izslēdzot tā saukto „lokomotīvju principu”, laikrakstos Laiks un BL jau ir bijis rakstīts. Šobrīd tiek īstenoti jauni projekti, un viens no tiem ir vērienīga priekšvēlēšanu kampaņa ar nosaukumu „Tava balss ir svarīga Latvijai!”. Šajā projektā iesaistījušies „Trīs tenori”, kuŗi uzstāsies bez atlīdzības, viņiem pievienosies grupa „Dzelzs vilks”, 2 – 3 minūšu klipā katrs apsolījuši piedalīties visi trīs atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti – Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Šajos koncertizbraukumos dosies līdzi arī PBLA pārstāvji, kas uzrunās cilvēkus, aicinot doties uz  balsošanu. Tas šobrīd ir pats svarīgākais – pārliecināt cilvēkus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un atbildīgi nobalsot. Jā, cilvēki ir dusmīgi, vīlušies, braucs prom no dzimtenes. Liela daļa nezina, par ko balsot. Mēs nevaram un nedrīkstam aģitēt par kādu noteiktu polītisko spēku vai partiju un, lai nekļūdītos, lai nepārkāptu likuma normas, kopā ar minētā projekta vadītāju Lauri Krastkalnu bijām uz tikšanos ar KNAB (Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja) vadītāja vietnieku Alvi Vilku.

   Piebildīšu, ka koncerti notiks 25 – 30 Latvijas vietās, aptveŗot pēc iespējas vairāk novadu. Bet 22. septembŗa vakarā mākslinieki sniegs koncertu Rīgas Latviešu biedrības zelta zālē.

 

PBLA gadskārtējā sēde šogad notiks no 22. līdz 24. septembrim Rīgas Latviešu biedrības namā. Šādam patiešām vērienīgam projektam taču nepieciešams financējums. Kur to ņemat?

   Visu aprīli pavadīju ceļā, piedaloties ārzemju latviešu organizāciju sarīkojumos: no 9. līdz 11. aprīlim LNAK sesijā Toronto, no 16. līdz 18. aprīlim Vašingtonā Daugavas Vanagu ASV gada sanāksmē, no 24. līdz 25. aprīlim DV Kanadas gadskārtējā sapulcē Toronto, no 30. aprīļa līdz 2. maijam – ALAs kongresā Sanfrancisko un visur guvu atbalstu. Tātad – projektu „Tava balss ir svarīga Latvijai!” financiāli atbalsta PBLA, ALA, LNAK, DV ASV un Kanadā, kā arī DV Toronto nodaļa. Esam aicinājuši šai kampaņā iesaistīties arī Anglijas un Austrālijas tautiešus.

 

Kā zināms, šogad ārzemēs ir arī vairāk vēlēšanu iecirkņu.

   Jā, un par to jāpateicas labajai sadarbībai ar LR Ārlietu ministriju un Centrālo vēlēšanu komisiju. Ļoti nozīmīgu darbu ir paveikusi ALA, nodrošinot 15 vēlēšanu iecirkņu darbību, arī Kanadā šogad būs trīs vēlēšanu iecirkņi. (Žēl, ka neizdevās izveidot vēl vienu – Vankuverā, kur ir daudz t. s. jauniebraucēju!) Kā zināms, darbojas arī mobilās darbstacijas Amerikā un Kanadā, lai cilvēki varētu saņemt jaunas pases un atjaunot vecās. Tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, pateicu viņam lielu paldies par šo nozīmīgo jautājumu financiālo un organizātorisko izkārtojumu no Latvijas valdības puses.

 

Par ko vēl runājāt, tiekoties ar Dombrovska kungu?

   Mūsu tikšanās laikā 9. jūnijā saņēmu no Ministru prezidenta „Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanas plānu Latvijas skolās 2011. gadam”- kā zināms, arī šis temats arvien ir starp PBLA prioritātēm. Izglītības un zinātnes ministrijā ir tapusi attiecīga koncepcija, kas gan vēl prasās papildināma. Šai darbā iesaistījies mūsu konsultants Valters Nollendorfs kopā ar pārstāvjiem no Okupācijas mūzeja. Tas ir vērtējams par nozīmīgu soli PBLA mērķu īstenošanā.

   Un vēl – Dombrovska kungs apsolīja, ka tad, ja viņš būs arī nākamajā valdībā, viņš darīs visu, lai tiktu pieņemta Delarācija par sadarbību ar ārzemju latviešiem, tostarp arī ar „jauno trimdu”. Kā zināms, iepriekšējām valdībām šādas stratēģiskas programmas nebija. Gribu piebilst, ka ļoti cienu un augstu vērtēju Valdi Dombrovski un viņa veikumu Latvijai tik ļoti smagā posmā. Cilvēks ar valstisku domāšanu un atklātu valodu.

   Runājot par PBLA stratēģiju, jāmin vēl viena nozīmīga tikšanās – ar ārlietu ministru Aivi Roni un ĀM speciālo uzdevumu vēstnieku Juri Audariņu, lai pārrunātu „Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības memorandu”. Tas ir „vienkāršāks”, ne tik birokratisks, kāds tas bija ar ĪUMSILS, pašlaik ir nodots izvērtēšanai juristiem, un es ceru, ka manas nākamās vizītes laikā Rīgā tiks parakstīts.

   Darba kārtībā, protams, ir arī aktuāls jautājums par dubultpavalstniecību. Šai sakarā tikos ar konsultanti Andu Ozolu – apspriedām Satversmes tiesas 13. maija lēmumu.

   „Turam roku uz pulsa” arī jautājumā par Okupācijas mūzeja būvdarbu financēšanu. Nosūtītas vēstules V. Dombrovskim un kultūras ministram I. Dālderim, lūdzot paskaidrojumus par vilcināšanos ar financēšanu.

 

Raksturojot reformas Latvijā, pazīstamais ekonomikas profesors Gundars Ķeniņš Kings izteicās ar zināmu ironijas devu – tas izskatās kā jēru pārdzīšana no viena aploka nākamā – pa ceļam kāds pazūd, kādu nokauj...

  Par valstisku reformu polītiku tiešām grūti runāt. Ikreiz, būdams Latvijā, nebeidzu brīnīties par lielo birokratiju, par lielo ierēdņu skaitu, par pēkšņi dubultotām un trīskāršotām algām... Tas taču nav iespējams, nekur! Birokratiskais aparāts tiešām bija jāsamazina, kā arī ar to saistītie milzu izdevumi. Gribot negribot jāmin Igaunija, kas saimniekoja prātīgāk. Mēs taču arī varējām būt turpat.

 

Un tomēr – vai esat optimists?

   Vienmēr tāds esmu bijis! Un arī „krizes mācībās” saskatu pozitīvo. Tiekoties ar radiem un draugiem Latvijā, arī Latvijas laukos, esmu novērojis – sarunas sākumā cilvēki sūrojas, raizējas, pauž sašutumu, taču, kad aprunājamies un es  pastāstu par savu pieredzi, iesaku būt rosīgākiem darba meklējumos un prātīgāk plānot savu sadzīvi, manu, ka esmu cilvēkus iedrošinājis un pārliecinājis, ka viss ir lielākoties pašu spēkos un pašu rokās. Beigās sarunas kļūst gluži konstruktīvas. Joprojām esmu pārliecināts, ka krizes skartam cilvēkam ir jādod rokās makšķere, nevis zivs. Tā ir labākā un godīgākā palīdzība.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA