LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latviešu organizācijas

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

6968

DV Centrālā valde atkal reiz „Straumēnos”!
Apskatīt komentārus (0)


15.09.2010


DV Centrālā valde atkal reiz „Straumēnos”!

 

Visiem, kam jautāju, kad beidzamo reizi Centrālās valdes sēde notikusi Anglijā, atbilde vienmēr bijusi: „Nezinu! Pirms mana laika!” To pašu jautājumu uzdevu Ādolfam Sīlim, un viņš atbildēja: 1995. gadā „Straumēnos”, kad sēdi vadīja toreizējais DV priekšnieks Jānis Frišvalds. Sēdi viņš atklāja ar vārdiem: Mums ir trīs pamatelementi: likteņkopības apziņa, reālais darbs un zināma pašdisciplīna. Darbība, domājot par Latvijas valsti un tautu, ir jāturpina. Šai druvā neesam neviens ne par jaunu, ne par vecu.

 

Šogad Centrālā valde atkal savu gadskārtējo sēdi sasauca „Straumēnos”, Anglijā. Programmā: sestdien sarīkojumu virkne, vakaru beidza ar balli; svētdien – svētbrīdis pie kritušo varoņu pieminekļa pirms DV CV atklātās sēdes; pirmdien – slēgta sēde. Saietu beidza ar kopīgu mielastu. No 28. augusta līdz 30. augusta vakaram bija iespēja apskatīt Okupācijas mūzeja izstādi Latvija atgriežas Eiropā.

 

Saieta sarīkojumu programmu iesāka polītiskās partijas Vienotība priekšsēdis Ģirts Valdis Kristovskis. Viesis ŗunāja par pirmsvēlēšanu polītisko situāciju Latvijā, par Vienotības mērķiem, kas ir - gudra, vesela un turīga latviešu nācija; Latvija kā saliedēta nacionāla valsts, ko veido zinīgi, uzņēmīgi un radoši cilvēki; taisnīga un saliedēta sabiedrība, kuŗā veselības aprūpes un sociālā sistēma nodrošina tautas ataudzi; Latviju kā Baltijas līderi, kuŗas globālo konkurētspēju nodrošina zināšanas un ekonomika. Ģ. Kristovskis  sīkāk izskaidroja Vienotības  programmas galvenos virzienus, uzsveŗot - lai īstenotu savu programmu, Vienotībai četros gados jāsasniedz konkrēti mērķi. Ģ. V. Kristovskis tos arī uzskaitīja. Nobeigumā viesis atbildēja uz jautājumiem.

 

Dzejas pēcpusdiena – (sk. atsevišķu rakstu) notika tūlīt pēc pusdienu pārtraukuma, un tai uz karstām pēdām sekoja DV Centrālās valdes locekļu tikšanās ar DVF nodaļu pārstāvjiem un draugiem pie glāzes vīna Rīgas kafejnīcā.

 

Vakara programmu vadīja Aivars Sinka. DV CV sēdi svinīgi atklāja tās priekšnieks Juris Augusts. Uzsveŗot Daugavas Vanagu veikumu 65 gadu gaŗumā, J. Augusts pauda pārliecību, ka arī turpmāk šī organizācija būs vienota un droši paudīs savu nostāju Latvijai svarīgos jautājumos. Apsveikumus teica Latvijas vēstnieks Apvienotā Karalistē Eduards Stiprais, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšnieks Mārtiņš Sausiņš, DVF priekšnieks Uldis Reveliņš, no Apvienotās Londonas Latviešu ev. lut. un Miera draudzes prāv. Dr. Andris Abakuks, no Latvijas Nacionālās padomes Lielbritanijā tās priekšniece Lilija Zobens. Rakstveida apsveikums saņemts no aizsardzības ministra un Vienotības kandidāta Imanta Lieģa. Apsveikums iespiests Vadonī. I. Lieģis raksta: [..] Jūs esat iestājušies par Latvijas tiesībām uz brīvību. [..] Jūs ar atbildības izjūtu un dziļu izpratni rūpējaties par latviešu jauniešu izglītību, atbalstāt kultūras aktīvitātes, koŗus, tautasdeju kopas un sporta vienības. Jūs esat tie, kas dzīvu uztur saikni starp latviešu kaŗavīriem un jaunajiem Latvijas patriotiem, stiprināt ticību Latvijas valstij, mudināt neaizmirst un godināt kaŗavīrus, kas cīnījušies par Latvijas brīvību un neatkarību. Paldies par šo neizsīkstošo darbu! Es izsaku arī savu dziļo pateicību par to atbalstu, ko savulaik esmu saņēmis no Daugavas Vanagiem.

 

Sekoja Anglijas Nacionālās operas solista Paula Putniņa koncerts Diānas Ketleres klavieŗpavadījumā.

 

Pēc kopīgām vakariņām balle pie Helmuta un Lienes mūzikas. Kad dejošana bija beigusies, sākās dziedāšana Helmuta ģitaras pavadījumā. Vispopulārākā bija Aivara vadītā nometnes dziesma, ko retais bija dzirdējis; dziesma ir jautra, un tā bija jāatkārto vairākas reizes.

 

Svētdienas rītā viesi un DV CV locekļi pulcējās pie kritušo varoņu pieminekļa, kur svētbrīdi vadīja māc. V. Vāvere, nolasot 5.Mozus 30:19:„Es šodien piesaucu debesis un zemi par lieciniekiem; es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi; svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji. Mācītājs arī citēja bijušās Izraēlas premjēres Goldas Meiras teikto: Es gribu pateikt vienu lietu, kas man ir pret Mozu. Viņš vadīja mūsu tautu 40 gadus cauri tuksnesim, lai galu galā atvestu uz vietu Vidējos Austrumos, kur nav naftas. Pārfrazējot Goldas Meiras teiktos vārdus, varot sacīt, ka latvieši ir atvesti uz vietu pie Baltijas jūras, kur arī nav naftas un kas vienmēr būs Krievijas iekāres objekts. Mācītājs uzsvēra, ka latvieši vienmēr bijuši spiesti sevi aizstāvēt un cīnīties par savu zemi, tautu un valsti. Viņš pauda nožēlu, ka tik daudziem cilvēkiem jāatstāj Latvija un jāmeklē izdzīvošanas iespējas citur. Svētbrīdi beidza, kopīgi nodziedot Dievs, sargi mūsu tēvu zemi, ka viņa ziedoša un stipra top.

 

Pārējo dienas daļu pavadījām DV CV atklātā sēdē un nākamā dienā - slēgtā sēdē. DV CV sēdes saietu „Straumēnos” 2010. gada augustā beidzām ar nobeiguma mielastu.

 

Cerēsim, ka nebūs jāgaida 15 gadi līdz nākamai reizei, kad DV Centrālā valde savu sēdi sasauks pie mums Anglijā, „Straumēnos”. Dzīvosim, redzēsim.

 

Marita V. Grunts




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA