Mūsu draudzes nedrīkst izputēt
Apskatīt komentārus (1)
19.01.2011
Mūsu draudzes nedrīkst izputēt
Amerikāņiem
ir paruna ,,zilonis dzīvojamā istabā (elephant
in the living room). Tā teic, ja kāds negrib atzīt, ka ir kāda problēma, un
izliekas, ka viss ir kārtībā. Man ļoti žēl, ka izput mūsu latviešu draudzes. Vēlētos
zināt, vai LELBAs dalībnieki savās sēdēs par to runā vai ziloni tikai ignorē? Nepietiek,
ka draudzes priekšnieki un mācītājs vai mācītāja spriež vēl jau kādu gadiņu varam
izvilkt, klusiņām cerot, gan jau kāds turīgs draudzes loceklis nomirstot draudzei
atstās lielāku summu. Kas tiek darīts, lai draudzes locekļu skaits palielinātos?
Kāda mūsu luterāņu mācītāja reiz teica, ka mācītāju pienākums nav gādāt, lai draudzes
locekļu skaits palielinātos. Dzirdot tādus vārdus, jutos kā ar ūdeni aplieta! Kam
tad ir šāds pienākums?
Manuprāt, draudzēs vairāk vajadzētu iesaistīt ģimenes, kuŗās
viens no laulātajiem nerunā latviski. Tas būtu jādara tā, lai nerunātāji latviešu
valodā justu, ka viņi ir vēlami un gaidīti mūsu draudzēs. Zināms, nepietiek, ka
pāris reižu gadā (Lieldienās un Ziemsvētkos) dievkalpojums notiek angļu valodā (vecākās
paaudzes pārstāvji uz tādiem dievkalpojumiem nenāks). Ir cītīgi katru svētdienu
jāpiestrādā, lai piesaistītu šīs jauktās ģimenes. Varbūt sprediķi varētu pārtulkot
angļu valodā un to iedot latviski nerunātājiem pie baznīcas durvīm pirms dievkalpojuma;
varētu arī norādīt, kādus Bībeles pantus lasīs, lai tiem var sekot Bībelē angļu
valodā. Tiesa, mācītājiem būtu vairāk darba, bet vai tad viņiem nav skumji stāvēt
kancelē, noskatoties, ka baznīcas kļūst arvien tukšākas?
Domāju, ka LELBAs
galvenais pienākums ir gādāt, lai saglabātu mūsu draudzes, jo kas gan cits, ja ne
tas ir organizācijas darbs?
Astrīda
Rīdere