Vai jauni polîtiskie lîíi?
Apskatît komentârus (0)
05.10.2011
Vai jauni polîtiskie lîíi?
Ar savu koíetçðanu (tagad gan ne vairs ar koíetçðanu, bet jau cieðâ
sadraudzîbâ ar Saskaòas centru),
Valdis Zatlers ir pievienojies polîtisko lîíu kompanijai. Vai
tikai pats pievienojies jeb vai ar visu savu partiju, to râdîs tuvâkâs dienas.
Ir tomçr cerîba, ka Zatlera Reformu partijâ (ZRP) nav tikai akli Zatleram
sekojoði cilvçki.
Pagâjuðais priekðvçlçðanu laiks vçl
lieku reizi pierâdîja, ka latvieðu vçlçtâjs necik daudz nedomâ, bet gan akli
seko kâdas avantûristu grupas pirms vçlçðanâm radîtas partijas saukïiem. Tas,
protams, neattiecas uz visiem vçlçtâjiem. Tâpat arî kïûdaina bûtu daþu polîtiíu
kâdreiz izteiktâ definîcija, ka latvieðu tauta ir muïíe. Bet, ka tautâ ir daudz
muïíu, tas gan ir tiesa. Pie muïíiem un arî pie sliòíiem pieskaitâmi arî tie,
kuºi parasti vispâr nebalso. Bet krievvalodîgie gan balso vairâk, un ar to arî
daudz kas ir izskaidrojams.
Nav gan îsti saprotams, vai ðî ZRP un
SC sadraudzîba ir radusies momentâni vai
dziïu un grûtu pârdomu rezultâtâ. Atstât ârpus valdîbas veidoðanas Saskaòas centru taèu bija vienîgâ iespçja promaskaviski
orientçtiem krievvalodîgajiem ierâdît viòu vietu ðodienas eiropiskajâ Latvijâ.
Ir viedoklis, ka krievu (krievvalodîgo)
ir daudz un ar viòiem tomçr bûtu jârçíinâs. Bet kâpçc jârçíinâs, ja viòi ar
mums nerçíinâs? Un kâpçc viòu ir tik daudz? Tâ esot vçsture? Tam visam vçl ir
pârâk daudz dzîvu liecinieku, lai tâ bûtu tikai vçsture. Ðî tema ir lielas
polemikas vçrta, bet ðajâ îsajâ rakstâ runa nav par to. Ar SC varçtu runât, ja tie bûtu tie krievi, kâdi bija mûsu valsts
pirmajos 20 pastâvçðanas gados. Bet ðodien vest sarunas par valdîbas veidoðanu
ar partiju, kas ir noslçgusi sadarbîbas lîgumu ar reakcionâru, mûsu valstij
naidîgu Krievijas partiju ir vairâk nekâ nesaprotami. Tas patiesîbâ ir Latvijas
valsts neatkarîbas beigu sâkums.
SC vadîba
neatzîst okupâcijas faktu. Mums vairs neesot okupantu? Bet tie, kas iesoïoja
Latvijâ ar ieroèiem rokâs un vçl ir dzîvi, neesot okupanti? Pârâk daudz vçl ir
to, kas sevi uzskata par uzvarçtâjiem un mûsu zemes iekaºotâjiem. Bet vai tad
kâds ðodienas krievus sauc par okupantiem? Tas ir viòu paðu izdomâjums. Tas
atgâdina kaíi, ko tikai tur aiz astes un nemaz nerausta, bet viòð raujas un brçc.
Bet mçs tikai piekâpjamies un piekâpjamies.
„Tikai pa spalvai. Tikai pa spalvai.” Vai tâ mçs ceram izdzîvot? Pârâk riebîga
un dârga cena.
Pirms daþâm dienâm klausoties
kâdreizçjâ Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa spriedelçðanu par to, ka tikai
sadraudzîbâ ar SC Latvija var cerçt
uz augðupeju, kârtçjo reizi bija jânopûðas par to, ka ðâdi cilvçki kâdreiz ir
vadîjuði mûsu valsti, un vçlreiz jâdomâ, ka jau paðâ sâkumâ daudz kas ir bija
„salaists grîstç” - it kâ valsts atjaunoðanas vârdâ. Vai tâ tas tieðâm bija, to
mçs redzam arî ðodien.
I. Knaìis