LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Jauno LAIKS

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums. Gada abonētāji bez maksas saņem mākslas kalendāru. 

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

 


 JAUNĀKAJĀ NUMURĀ LASIET



Rīgas Brāļu kapu simtgade ieskandina Valsts 100. dzimšanas dienu




Islāms un mēs. Sallija Benfelde




Franka Gordona un Kārļa Streipa polītiskie komentāri




Par Michailu Barišņikovu un izrādi Brodskis/Barišņikovs Rīgā

 

Par LELB un LELBĀL - kas vieno un kas šķir




















6568

Ar Latviešu fonda atbalstu izskanējušas kokļu dienas Latgalē
Apskatīt komentārus (0)


01.09.2010


Attēlā:  Kokļu dienu dalībnieki "Latgaļu sātā" Dekšāres pagastā



Dainis Mjartāns

Ar Latviešu fonda atbalstu izskanējušas kokļu dienas Latgalē

Viļānu novada Dekšāres pagasta Madžuļos, kur tagad mājvietu radusi biedrība  „Latgaļu sāta”,  savulaik dzīvoja pazīstamais kokļu meistars Donats Vucins. Pēc viņa grieztajām koklēm  200 km  attālo ceļu no Rīgas deviņdesmitajos gados mēroja  arī latvieši no ASV un Kanādas. Ar  Donata koklēm spēlē Mineapolē, Ņujorkā, Toronto, arī Baltkrievijā, Lietuvā un Nīderlandē. Pēc meistara aiziešanas mūžībā tika sarīkots piemiņas pasākums, uz kuru aicināja Donata kokļu spēlmaņus. Desmit gadu laikā Kokļu dienas kļuvušas par tradicionālu sarīkojumu, kas dod iespēju jauniešiem satikt līdzīgi domājošus folkloristus, apgūt kokles spēli, saspēlēties, klausīties referātus par tautas mūzikas instrumentiem un piedalīties kopīgā koncertā. Šogad Kokļu dienas atbalstīja Latviešu fonds (ASV) un Viļānu novada pašvaldība, jo jāšaubās, vai organizatoriem vieniem pašiem būtu pa  spēkam pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sapulcināt tik plašu interesentu skaitu, it īpaši jauniešus un studentus.

 

Pasākuma organizatore Marika Zeimule uzsver: „Lai gan kokli uzskatām par nacionālo instrumentu, etnogrāfisko kokļu spēle Latvijā nav plaši izplatīta. Var teikt, ka koklēšana ir kļuvusi par retu māku, tāpēc kokļu dienas dod vienreizēju iespēju - kopā sabraukt ne vien folkloras entuziastiem, bet visiem, kas brīvā atmosfērā vēlas ieklausīties kokles skaņās un pamēģināt spēlēt paši.” Lai uzņemtu plašo viesu pulku,vairākas dienas Madžuļos strādāja biedrības „Latgaļu sāta” entuziasti – Astrīda  Vucina, Mareks Gabrišs, Tenis Bikovskis, Eva Freidenfelde, Dainis Mjartāns un Agate Vucina.

 

Viļānu novada Dekšāres pagasta „Latgaļu sātā” 28. augustā pulcējās koklētāji un viesi no Rīgas, Dobeles, Jēkabpils, Rēzeknes, Madonas, Dagdas un Kaunatas. Liela daļa jauniešu bija ieradušies lai apgūtu kokles spēli. Šogad spēlētprasmi mācīja Andris Mičulis, Aivars Zariņš, Latvīte Podiņa, Agate Vucina u.c. Vecākais koklētājs, Tomariņu Kārlis ieradās ar kokli, kuru viņš pirmo reizi spēlējis 1940. gadā. Patīkami redzēt sirmo kungu, saspēlējoties ar jauniešiem, kas koklēšanu apguva tikai šovasar, bet jau pierunājuši vecākus iegādāties instrumentu. Zīmīgi, ka viena no kaislīgākajām koklētājām ir 14 gadus vecā Lauma Berga, kas  sava vecuma grupā Itālijā ieguvusi pirmo vietu Starptautiskajā baleta (!) konkursā „CITTA' DI SPOLETO” un jau tagad redzama, dejojot uz Nacionālās operas skatuves Rīgā. Katram jaunietim iepazīšanās ar kokli notikusi savādāk, taču lielākā daļa koklēšanu iemīlējuši „Latgaļu sātas” rīkotajās etnogrāfiskajās vasaras nometnēs. Ilmārs Strods no Madonas nu jau divdesmit gadus spēlē ermoņiku, taču tagad nolēmis apgūt arī kokles spēli.

 

Kristīne Liede, mācās Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā: „Man koklētāju saiets ļoti patika, jo notika skaistā vietā un kokli spēlē ļoti pozitīvi cilvēki. Šogad koklētāju saietā piedalījos otro gadu, bet nākamgad arī noteikti piedalīšos un mēģināšu piesaistīt vēl citus cilvēkus.” Kāda cita jauniete, kas koklētāju saietā piedalās katru gadu, teic: „Tas ir jauki, ja izdodas ieinteresēt jauniešus pievērsties etnogrāfiskās kokles spēlēšanai, un kokļu dienās arī šogad bija lieliska iespēja iepazīties un saspēlēties ar jauniem draugiem un domubiedriem, kam folklora, tāpat kā man, ir sirdslieta."

 

Rīkotāji bija pacentušies izveidot   izstādi par kokļu un citu etnogrāfisko instrumentu tapšanu. Bet ar Latviešu fonda finansiālo atbalstu iegādāti instrumenti un pārējās nepieciešamās lietas kokļu darbnīcas izveidei. Vēl joprojām tiek lolota ideja izveidot pārskatu par kokļu izgatavošanas tradīcijām Anglijā, Austrālijā un Ziemeļamerikā, tāpēc „Latgaļu sāta” būtu priecīga saņemt ziedojumā trimdā izgatavotas kokles.

 

Kokļu dienu rīkotāja M. Zeimule ir visnotaļ apmierināta: „ Kopā spēlējot, veidojot muzikālas ainas, sadziedoties, folkloras mīļotāji padara ciešākas saites savā starpā, iegūstot jaunus draugus, apmainās ar pieredzi un iespaidiem, tādejādi nostiprinot motivāciju turpināt šo nodarbošanos. Arī tie, kas vēl neprot spēlēt šo tautas mūzikas instrumentu,  pasākuma iespaidā varētu pārdomāt iespēju kļūt par koklētāju." Pasākuma organizatori nolēmuši nākamgad kokļu dienas rīkot Vidzemē.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA