LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / In Memoriam

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

13556

Godavīrs mūžībā
Apskatīt komentārus (2)


06.04.2011


 

Godavīrs mūžībā

 

Cīņās starp divām lielvarām latvieši bija tikai grauds starp diviem dzirnakmeņiem. Kritušie un dzīvi palikušie katru šīs zemes pēdu pirka ar asinīm, arī viņš – Latviešu leģiona virsnieks, Mores kauju rotas komandieris, zemessargs, Viestura ordeņa kavalieris, atvaļinātais virsleitnants Rolands Kovtuņenko (24. 01. 1924. – 21. 03. 2011.)

 

Dzimis Rīgā amatnieka ģimenē. Mācījies Rīgas Vācu skolā, pēc tam - Medicīnas skolā, to beidzis 1942. gadā un pēc īsas jaunkareivju apmācības  medicīnas dienesta kaprāļa pakāpē nosūtīts uz Zemgales kārtības dienesta 16. bataljonu; vēlāk dienējis par rotas feldšeri, bet veicis arī citus kaujas uzdevumus.

 

Vienību drīzumā nosūtīja uz fronti, un Rolands saņēma pirmās kaujas kristības. Tad bataljonu iekļāva Latviešu leģiona sastāvā. Ar pārtraukumiem R. Kovtuņenko mācījās Instruktoru rotā, vadīja komandieŗu kursus Bolderājā un vācu junkurskolā Dembicā, Polijā.

 

Pēc mācību beigšanas 1944. gada 21. jūnijā Rolandu norīkoja par vada komandieri 15. divīzijā, vēlāk pārskaitīja 19. divīzijā. R. Kovtuņenko vienība izcīnīja kaujas Krievijā pie Holmas, Pulkovas, Krasnogvardeiskas, tad atkāpjoties Latvijas territorijā – pie Barkavas, cauri Lubānas klāniem un visai Vidzemei līdz Morei.

 

Tieši Mores kauja ir Rolanda Kovtuņenko kaŗavīra dzīves spilgtākais posms, kuŗā praktiski atklājās viņa komandieŗa talants. Rolands prata nosargāt savus kaŗavīrus un veica kaujas uzdevumu.

 

Tālāk 19. divīzijas 44. pulks atgāja uz Kurzemi. Kovtuņenko rota piedalījās 1. un 2. Kurzemes lielkaujā. Rolandu ievainoja, pēc atveseļošanās viņu komandēja uz mācībām Kājnieku skolā Vācijā. 1945. gada februārī R. Kovtuņenko atgriezās Kurzemē un pārņema 19. divīzijas Kaujas skolas vadību. Smago cīņu laikāa skolu īslaicīgi izformēja, vīri piedalījās kaujās dažādās vienībās. R. Kovtuņenko tika norīkots sakārtot izjukušās daļas 43. pulkā un iesaistīt tās kauju darbībā. Pēc stāvokļa nostabilizēšanās Rolands atgriezās Kaujas skolā, kur pienāca kaŗa beigas.

 

Gados jaunais rotas komandieris kopā ar citām Latviešu leģiona kaujas vienībām spēja visai pasaulei parādīt, ka latviešu kaŗavīrs uz savas zemes ir neuzvarams.

 

Par varonību kaujās leitnants R. Kovtuņenko apbalvots ar Dzelzs krusta II (1943.) un I (1944.) šķiru, Ievainojuma nozīmi bronzā, Kājnieka trieciennozīmi sudrabā, Tuvcīņas nozīmi bronzā, Rokas lenti Kurland. Ar šiem apbalvojumiem Rolands lepojās visu mūžu.

 

Kaŗam beidzoties, kā daudzus leģionārus, 1945. gada 9. maijā Rolandu Kovtuņenko arestēja, un 10 gadus viņš atradās izsūtījumā, vispirms pie Urāliem, tad Kazachstānā, pēc tam ziemeļos - Vorkutā.

 

1955. gadā Rolands atgriezās Latvijā. Līdz pensionēšanās laikam strādāja par metallējēju Autoremonta rūpnīcā. Rosīgi piedalījās sabiedriskos un sporta sarīkojumos.

 

Atmodas gados Rolands Kovtuņenko iesaistījās daudzās aktīvitātēs: piedalījās 1991. gada barikādēs, ir viens no Latvijas Nacionālo kaŗavīru biedrības dibinātājiem, ilgu laiku bija Daugavas Vanagu saimes priekšnieks un kopš 1991. gada 26. oktobŗa  - Latviešu virsnieku apvienības biedrs.

 

Iestājies Zemessardzē, darbojies ZS stāba Padomnieku rotā, līdz sava mūža  pēdējai dienai bija ZS Studentu bataljona Veterānu apvienības zemessargs. Aktīvi piedalījies Nacionālās aizsardzības akadēmijā jauno virsnieku apmācībā.

 

Ļoti nozīmīgs ir R. Kovtuņenko ieguldījums Otrā pasaules kaŗa laikā Latvijas territorijā notikušo kauju vēstures atspoguļošanā, galvenokārt kaujas Vidzemē, Mores apkārtnē. Viņš piedalījies kritušo Latviešu leģiona kaŗavīru apzināšanā, pārbedīšanā, piemiņas iemūžināšanā. R. Kovtuņenko ir Mores kauju piemiņas vietu izveides iniciātors un aktīvs šī darba līdzdalībnieks. Ar valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu financiālu atbalstu izveidots Mores kauju piemiņas komplekss.

 

Latviešu leģionāru Brāļu kapu izveide Morē pie Roznēnu ozola ir šī darba pirmsākums (1991.); te apbedīti 116 kaŗavīri; pārbedīšanu gaida vēl 56 kaŗavīru mirstīgās atliekas.

 

Pēc R. Kovtuņenko ieceres izveidots Mores kauju mūzejs (2002.). Rolanda lolojums ir Mores kauju makets, kuŗā redzamas viņa komandētās 1. rotas kaujas pozicijas. Ekspozīcijas papildināšanai tiek meklēti jauni eksponāti, no Ērgļiem uz Mori pārvests tanks T-34 (2006.).

 

Mores kauju parks un 2005. gadā atklātais Piemiņas memoriāls, kuŗa plāksnēs iemūžināti 186 kaŗavīru vārdi, arī veidots pēc R. Kovtuņenko ieceres tajā vietā, kur notikušas sīvas kaujas.

 

Mores kauja ir starptautiski atzīts sekmīgu aizstāvēšanās kauju paraugs, par kuŗa taktiku un stratēģiju ieinteresējušās arī ārvalstu militārās mācību iestādes, NATO spēku augsta ranga amatpersonas un citi militārie speciālisti, vēloties apmeklēt kauju vietas un tikties ar kauju dalībniekiem. Tieši R. Kovtuņenko allaž bijis šo militārpersonu pavadonis.

 

Īpaši jāpiemin R. Kovtuņenko veikums Otrā pasaules kaŗra kauju atspoguļošanā. Ar dažādu sponsoru financiālu palīdzību izdotas grāmatas: Neatzītie kaŗavīri / Kaujas virsnieka stāsts (2004.) un tās otrais papildinātais izdevums (2005); Pēdējais bastions Vidzemē / kaujas virsnieka stāsts (2004.); Mores kauja / Kaujas līdzdalībnieka kaujas virsnieka stāsts (2009.).

 

Uz galda palika sagatavots manuskripts Kauja Lubānas zemienē, iecerēts bija arī GULAGA pārdzīvojumu apraksts...

 

Augsti vērtējama R. Kovtuņenko līdzdalība jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, viņa stāstījumu ar interesi klausījušies jaunieši skolās, interesenti Kaŗa mūzejā un Rīgas Latviešu biedrībā.

 

Ar savu virsnieka stāju, paveiktajiem darbiem un personības īpašībām Rolands ir paraugs mums visiem, īpaši jauniešiem un kaŗravīriem, - cilvēks, kuŗš rosina būt patriotiem un apzināties savu valstisko pienākumu.

 

Rolanda Kovtuņenko mūža veikums novērtēts ar augstiem valsts apbalvojumiem:

 

Viestura ordeni, Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi un daudziem aizsardzības ministra, NBS komandieŗa un Zemessardzes komandieŗa apbalvojumiem.

 

Kopā ar dzīvesbiedri Astrīdu izaudzināti dēli Jānis un Aivars; dzimtu turpina pieci mazbērni.

 

Rolanda  dzīves ceļš aprāvās pavasaŗa pirmās dienas agrā rītā.

 

26. martā izcilais kaŗavīrs ar militāru godu apglabāts Rīgā, II Meža kapos.

 

Dziļā cieņā un pateicībā noliecam galvu virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko mūža priekšā. Izsakām visdziļāko līdzjutību viņa tuviniekiem, cīņu līdzgaitniekiem un draugiem.

 

Savu uzticamo biedru gaišā piemiņā paturēs

 Latviešu virsnieku apvienība

 

Rolanda Kovtuņenko tuvinieki sirsnīgi pateicas Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un visiem, visiem, kas viņu pavadīja  pēdējā gaitā.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA