LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / In Memoriam

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

16064

Miervaldis Janševics mūžībā
Apskatīt komentārus (0)


06.07.2011


 

Miervaldis Janševics mūžībā

 

Sietlas latviešu saime un daudz amerikāņu draugu 25. jūnijā pulcējās latviešu namā, lai atvadītos no Miervalža Janševica, kavētos atmiņās un svinētu viņa dzīvi. Miervaldis no mums šķīrās agri no rīta 30. maijā pēc ilgas cīņas ar vēzi.

 

Miervaldis dzimis 1933. gada 5. aprīlī Zemgalē, Jaunauces pagasta ,,Mizaišos”. Janševicu ģimene – vecāki Arnolds un Silvija, Miervaldis, brālis Elmārs un māsas Rita un Astrīda 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju un mitinājās Rēgensburgas bēgļu nometnē. Ģimene 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi Minesotā, ASV, kur divus gadus vēlāk Miervaldis beidza ģimnaziju un uzsāka studijas Minesotas universitātē Mineapolē. Kopš 1954. gada Miervaldis četrus gadus dienēja ASV gaisa spēkos (U. S. Air Force). Atgriezies Mineapolē, Miervaldis salaulājās ar Janīnu Celitāni, un jaunais pāris pārcēlās uz Denveru, Kolorado pavalstī, kur Miervaldis, izmantojot G. I. Bill paredzēto iespēju, turpināja studijas industriālā uzņēmējdarbībā (Industrial Management) Denveras universitātē, ko absolvēja 1963. gadā. Studiju laikā M. Janševics iestājās korporācijā Talavija.

 

Miervaldis sāka strādāt firmā Martin Marietta, ģimenē piedzima trīs meitas – Marita, Šelija un Monika. Pēc sešiem Denverā aizvadītiem gadiem, Janševicu ģimene pārcēlās uz Sietlu Vašingtonas pavalstī. Miervaldis dabūja darbu apdrošināšanas firmā Safeco, vēlāk 18 gadu strādāja Pacific Northwest un beidzot vadīja  pats savu firmu, Angle-Jansevics Insurance Šeltonā, kuŗā strādāja līdz pensijas gadiem.

 

Sietlā Miervaldis ar visu sirdi un dvēseli iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē un kļuva par vienu no visaktīvākajiem darbiniekiem. Viņš uzskatīja, ka viņa dzīves galvenais uzdevums ir pavēstīt pasaulei par noziegumu pret Latviju un trimdā saglabāt latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. Miervaldim nekad netrūka ideju, viņš mācēja iedvesmot, aizraut, un piesaistīt citus un ticēja, ka ar gribasspēku var panākt visu. Nebija projektu, kuŗos viņš nebūtu iesaistījies vai atbalstījis. Viņš palīdzēja celt Sietlas latviešu baznīcu un sabiedrisko centru, to pašu, kuŗā mēs pulcējāmies, viņu pēdējā gaitā izvadot.

 

Miervaldis 1972. gadā nolēma, ka būtu jāatjauno kādreiz aktīvais Sietlas latviešu teātris, kas darbību bija pārtraucis. Viņam neatlaidīgi mudinot, sietlieši uzņēmās iestudēt ,,Skroderdienas Silmačos”. Režisors bija jau gados vecais Fricis Rutkis, dekorātors – mākslinieks Vits Racibarskis (Vytas Racibarskas). Miervaldim pašam lugā lomas nebija, bet viņš piedalījās  visos mēģinājumos, vārīja kafiju un gādāja, lai aktieri justos omulīgi. Pirmizrādē, priekškaram atveŗoties un ieraugot  skaistās dekorācijas, skatītāji piecēlās kājās un aplaudēja, pirms izrāde bija sākusies.

 

Miervaldis vadīja rīcības komiteju 6. Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētkiem Sietlā 1975. gada jūlijā. Svētku plānošanas darbs sākās jau divus gadus iepriekš. Vairums sarīkojumu notika skaistajā Sietlas centrā – kopkoŗa koncerts operas namā, tautasdeju uzvedums centra arēnā, teātŗa izrāde centra teātrī. Svētki bija ļoti veiksmīgi, ieradās vairāk nekā 2500 apmeklētāju.

 

Miervalža sirdij vistuvākais projekts bija Rietumkrasta latviešu izglītības centrs un latviešu vasaras vidusskola ,,Kursa”. Aizritējušā gadsimta 70. gadu beigās Kursas vasaras vidusskolas audzēkņiem mācības un nodarbības notika īrētā īpašumā. Vēlāk, kad šo īpašumu vairs nevarēja īrēt uz sešām nedēļām, bet tikai divām, Rietumkrasta latvieši nolēma, ka laiks pašiem celt savu vasaras skolu. Viņi nopirka 200 akru zemes gabalu netālu no Šeltonas pilsētiņas un būvuzņēmēja Kārļa Rīdzenieka vadībā ar brīvprātīgo spēkiem uzcēla Izglītības centru – ēdamzāli ar virtuvi, meiteņu un zēnu guļamtelpas, mācību telpas, sporta laukumu un peldbaseinu; dažus gadus vēlāk arī baznīciņu un mākslas darbnīcu. Būdams viens no centra dibinātājiem, Miervaldis iesaistījās šai projektā ar visu sirdi un dvēseli. Tā kā viņa firma atradās Šeltonā, netālu no latviešu īpašuma, viņš Izglītības centram varēja ziedot katru brīvo brīdi. Viņš palīdzēja izstrādāt plānu, celt, turpat dzīvoja un bija uzraugs, ilgus gadus Izglītības centra valdes priekšsēdis. Trīs vasaras, no 1990. līdz 1992. gadam Miervaldis no Latvijas uz ,,Kursu” atveda jauniešus, lai iepazīstinātu viņus ar dzīvi brīvā un demokratiskā valstī.

 

Varbūt vislielākais Miervalža panākums bija slimnīca Aucē, ko cēla ar  Starptautiskā rotariešu kluba palīdzību. Miervaldis  iestājās Šeltonas rotariešu klubā 1986. gadā. Rotarieši vēlējās īstenot  kādu projektu ārzemēs, un Miervaldis ieteica uzcelt slimnīcu Aucē, pārliecinot rotariešu vadību par šī projekta nepieciešamību. Rotarieši no ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes, Vācijas, Latvijas un citām valstīm brauca uz Auci strādāt, lai šo projektu desmit gadu laikā īstenotu. Moderno slimnīcu ar 38 gultām atklāja 2003. gada 5. aprīlī, Miervalža 70. dzimšanas atceres dienā.

 

Nedaudzajos vaļas brīžos  Miervaldis kaislīgi nodevās  makšķerēšanai, ķerot  lašus un jūras foreles. Makšķerēšanu viņš uzskatīja par izsmalcinātu mākslu, kam nepieciešama koncentrācija un veiklība. Viņam patika būt brīvā dabā, kopā ar draugiem, kuŗi bija tikpat kaislīgi zvejnieki. Viņš makšķerējis Aļaskā, Austrālijā un Jaunzēlande bet teica, ka tepat ziemeļrietumos ir vislabāk.

 

Par darbošanos Latvijas un latviešu labā Miervaldis saņēma daudz atzinības rakstu un apbalvojumu. Visnozīmīgākais viņam bija Triju Zvaigžņu ordenis, ko M. Janševicam  pasniedza Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1999. gada 18. novembrī Rīgā, un Starptautiskās rotariešu organizācijas ievērojamais apbalvojums Rotary Service Above Self .

 

Tuvojoties 10. Saeimas vēlēšanām, Miervaldis pārdeva zemes īpašumu Latvijā un ienākumus ziedoja apvienībai ,,Vienotība”. Slimība jau bija viņu novājinājusi, bet viņa gars bija možs, un viņš vēl arvien domāja, kā vislabāk palīdzēt Latvijai.

 

Mūsu draugs, latviešu patriots, nenogurstošais darbinieks  aizgājis mūžībā, bet viņa mantojums  paliek –  iesākto  turpina  viņa paša bērni un mazbērni, kā arī bērni, kuŗi apmeklē vasaras nometni ,,Mežotne”, jaunieši, kuŗi mācās ,,Kursā”, un darbinieki Rietumkrasta latviešu izglītības centrā. Paldies tev, Miervaldi, par visu, ko esi mums devis. Lai lāpa, ko esi aizdedzis un pasniedzis nākamai paaudzei degtu vēl ilgi un gaiši!

 

I. M.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA