LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Apaļā galda diskusijas

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Veselības tūrisms un medicīnas aprūpe Latvijā
08.02.2010


Apaļā galda diskusija laikraksta "Laiks" izkārtojumā Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālē "Vidzeme"

Piedalās: LĀZA valdes priekšsēdis Dr. Jānis J. Dimants, laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija galvenā redaktore Ligita Kovtuna, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aris Lācis, klīnikas EGV vadītājs ginaikologs Dr. Voldemārs Lejiņš, veselības klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētāja Signe Dauškane-Platace un klīnikas biznesa vadītājs Leons Platacis. Runāto pierakstīja LĀZA Informācijas centra vadītāja Rīgā Dr. Maija Pozemkovska, fotografē Imants Urtāns.

Šī ir trešā diskusija, ko par aktuāliem medicīnas jautājumiem Latvijā inspirējis LĀZA valdes priekšsēdis Dr. Jānis Dimants. Diskusijas sākumā tiek sumināti prof. A. Lācis sakarā ar Ministru kabineta balvu par izciliem sasniegumiem veselības aprūpē un L. Kovtuna sakarā ar Atzinības Krustu par nopelniem žurnālistikā, laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija veidošanā un vadīšanā un Latvijas vārda populārizēšanu ārvalstīs.

Sarunu vada L. Kovtuna, norādot, ka Latvijas masu saziņas līdzekļos pēdējā laikā daudz dzird runājam par to, ka Latvija medicīnas aprūpes ziņā nodrošina Rietumu valstu kvalitāti par Austrumeiropas cenām. Turklāt Latvijā norisinās veselības ministres, prof. B. Rozentāles vadībā veiktā ārstu inventarizācija (sīkāk lasiet Laika 2009.g. 49. numurā), kas nodrošinās kvalitātīvāku medicīnas aprūpi. Veselības tūrisms ir atbalstāma joma, arī tāpēc, ka ārstiem Latvijā būs saglabāts darbs (šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, kad strauji pieaug bezdarbs arī mediķu vidū).

Dr. Jānis DimantsDr. J. Dimants uzsveŗ, ka Latvijas ārsti ir profesionālā līmenī vienādi ar pārējiem ārstiem pasaulē. Tostarp arī ginaikologi un dzemdību speciālisti, kaut arī Latvijā ir zema dzimstība, taču ārstus tajā vainot nevar – ir nepieciešama valdības deklarācija, ka Latvijai vajadzīgi bērni. J.Dimants cer, ka dzimstība Latvijā nākotnē uzlabosies (pašlaik tā ir vissliktākā Eiropas Savienībā).

Diskusiju turpina Dr. V. Lejiņš, kuŗš vada klīniku EGV,  norāda, ka viņa klīnikā trešdaļa pacientu ir ārzemnieki. Jāatzīmē, ka EGV klīnika dibināta 1998. gadā kā privāta ginaikoloģiska ārstniecības iestāde. Piecu gadu laikā piedāvātās palīdzības apjoms ievērojami palielinājies, ietveŗot arī vīriešu saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu, psīchoterapiju, seksoloģiju, ultraskaņas diagnostiku. 2000. gadā izveidota vienīgā spermas banka valstī, ar ko tika sperts liels solis uz priekšu neauglības ārstēšanā Latvijā. 2003. gadā blakus ambulatorajai daļai izveidots Eiropas Savienības prasībām atbilstošs dienas stacionārs un embrioloģijas laboratorija. Ārpusķermeņa apaugļošanas (IVF) operācijas norit ciešā sadarbībā ar Stokholmas Dr. Voldemārs LejiņšKaraliskās universitātes klīnikas speciālistiem. Dr. V. Lejiņš atgādina, ka pēdējā laikā daudzi Latvijas ārsti emigrē. Uz ārzemju pacientu rēķina, kas Latvijā par pakalpojumiem maksā divkārt dārgāk, taču divreiz lētāk nekā savā valstī, var samazināt maksu vietējiem pacientiem, kas krīzes apstākļos ir ļoti svarīgi. Dr. V. Lejiņš stāsta, ka Latvijas ārsti ir izveidojuši uzņēmumu Medicīnas tūrisma centrs, kas ar zīmolu Baltic Care apkalpos ārzemju medicīnas tūristus. Centrā apvienojušās 8 klīnikas – Gremošanas slimību centrs GASTRO, klīnika EGV, Lūkina acu klīnika, medicīnas sabiedrība ARS, Plastikas ķirurģijas klīnika, Veselības centrs 4, Valtera protēžu laboratorija un Zaržecka privātprakse. 2009. gada 22. oktobrī  Medicīnas tūrisma centrs rīkoja preses konferenci, kuŗā informēja sabiedrību par ārstu jaunajām aktīvitātēm ārvalstu tirgos. Neraugoties uz Latvijas ārstu profesionālismu, ekonomisko apsvērumu dēļ tie ir spiesti meklēt klientus ārpus Latvijas. Viens medicīnas tūrists Latvijā iztērē apmēram Ls 5000, turklāt liela nozīme jaunu klientu piesaistīšanā ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aktivitātēm un informācijas izplatīšanai. 2009. gada 18. oktobrī durvis vēra Baltic Care centrs Londonā. Paredzēts, ka reizi mēnesī Latvijas ārsti dosies uz Londonu, lai tur konsultētu pacientus, bet Rīgā, Dr. Ģīļa privātklīnikas telpās, strādās sekretāre, kas koordinēs pacientu plūsmu. Baltic Care centram ir piesaistīta ceļojumu un viesnīcu aģentūra Vanilla Travel, kas nodrošinās klientiem naktsmājas, kā arī paredzētas atlaides lidmašīnās (varēs arī mainīt reisus, kas ir svarīgi atsevišķām pacientu grupām). Šis projekts aizsākās 2009. gada augustā un jau ir veiksmīga sadarbība ar pacientiem no Norvēģijas.

L. Kovtuna aicina pievērsties nākamam diskusijas jautājumam – veselības aprūpei Latvijā. Viņa jautā, vai taisnība, ka noliktavās rūsē diagnostikas aparātūra? Vai taisnība, ka trūkst speciālistu, kas prot ar to strādāt? Prof. A. Lācis atbild, ka diezin vai, taču jārunā par adekvātu aparatūras pielietojumu, īpaši Latvijas reģionos. Rīgas kardiologi dodas mācīties, un viņiem  nav problēmu ar diagnostiku. Bet ko darīt, ja nesūta uz konsultāciju Rīgā pacientus no reģioniem? Čechijā līdzīgā situācijā tiek izsaukti speciālisti, kas apmāca rīkoties ar aparātūru. Latvijā, piemēram, reģionos trūkst bērnu kardiologu, jo studentiem nav rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā. Ļoti zinīga pediatrijā ir Bērnu slimību klīnikas vadītāja prof. Dace Gardovska. Starp citu, pirmās 1000 sirds operācijas mazajiem pacientiem Latvijā tika izdarītas bez echokardiogrāfijas, datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem, jo tolaik Latvijā vienkārši tādu nebija, kas tikai apliecina Latvijas mediķu augsto profesionālismu.

Diskusijas vadītāja L. Kovtuna jautā klātesošajiem veselības klīnikas Premium Medical vadītājiem par medicīnas aprūpi šajā klīnikā un viņu viedokli jautājumā par medicīnas tūrismu. Piebildīsim, ka klīnikā Premium Medical strādā labākie Latvijas ārsti-speciālisti un tajā ir labākais medicīniskais aprīkojums, kā arī estētiska vide, kas nav mazsvarīga pacientiem. Turklāt klīnika Premium Medical 2009. gada jūnijā uzvarēja konkursā „Pacientam draudzīga medicīnas iestāde” privāto klīniku katēgorijā. Klīnikas biznesa vadītājs L. Platacis atzīst, ka tas ir liels gods, ka klīnika ieguvusi šo titulu un piezīmē, ka savus pacientus klīnika sauc par klientiem. Latvijas medicīnā pašlaik notiek fundamentālas pārmaiņas – ar ko tās beigsies, vēl nezinām, bet būs grūti atgriezties iepriekšējā situācijā. Lielākā problēma, kā norāda L. Platacis, ir tā, ka nav skaidri ieguvumi pārmaiņu rezultātā. Konkurence stimulē, taču bieži vien tā nav godīga. Daudzi Latvijas ārsti dodas darbā uz ārzemēm.

Medicīnas tūrismam Latvijā ir senas tradicijas. Par piemēru jāmin kūrorti Jūrmalā. Arī mūsdienās – Jaunķemeru sanatorijas klientu vidū ir Izraēlas pilsoņi, taču SPA kūrorti kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šai ziņā ir mūs apsteiguši. Tomēr medicīnas tūrismam Latvijā ir labi priekšnoteikumi – augsta kvalitāte un zemas cenas, un ar to varam piesaistīt tūristus tuvākos 3 līdz 5 gadus. Latvijā nav speciālistu pārpalikuma, maz ir arī jauno speciālistu, tāpēc faktiski konkurence ir nevis ārstniecības iestāžu, bet gan pacientu vidū.

Dr. V. Lejiņš ir pārliecināts, ka strikti jānodala privātā medicīna no valsts medicīnas, lai nav tā ka līdz plkst. 15.00 ārsts strādā valsts darbu, bet pēc tam ar to pašu aparatūru tajās pašās telpās pieņem privātus pacientus. Diemžēl daudzi jauni speciālisti pēc pieredzes apgūšanas un kvalifikācijas paaugstināšanas, kas ilgst 2-3 gadus, pamet klīniku un aizbrauc uz ārzemēm vai aiziet strādāt uz citu klīniku (tam piekrīt arī prof. A. Lācis).

L. Platacis uzsveŗ, ka valsts medicīnai naudas nav, jo šobrīd sistēma pieļauj neracionālu naudas plūsmu. Medicīna ir bizness, taču lielākā nelaime ir tā, ka medicīna Latvijā ir politizēta, ko pierāda nesenais skandāls Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Diskusijā iesaistās S. Dauškane-Platace, kas min negātīvus piemērus Latvijas medicīnā, par ko prese skaļi nerunā. Arī laukos daudzi ārsti nemāk strādāt ar profesionālu aparātūru, kas rada smagas kļūdas diagnostikā.

L. Kovtuna jautā, cik valsts ir labvēlīga vai nelabvēlīga attieksmē pret pacientu?

S. Dauškane-Platace atceras, ka padomju laikos bija obligāta dispanserizācija, kas ļāva savlaicīgi atklāt hroniskas slimības. Mūsdienās ģimenes ārstam būtu jārūpējas par sabiedrības profilaksi. Tiesiskajos aktos ģimenes ārstam Latvijā ir 19 pienākumi, no kuŗiem viens ir slimību profilakse, taču vai ārstam, kuŗam ir 2000 pacientu, tam ir laiks, financējums un vai pacients saprot, kāpēc tas nepieciešams? Aptaujas par profilaksi liecina, ka cilvēki ar to nav apmieināti. Tāpēc tika radīta pacientam draudzīga veselības klīnika Premium Medical, kur reizi gadā jāiziet veselības pārbaude. Nav nekas svarīgāks par veselību, bet to saprot tikai tad, ja nomirst kāds radinieks vai pašam ir ļoti slikti.

L. Kovtuna vaicā, vai arī ASV ir šādas problēmas, ka valstij jāieinteresē pacienti rūpēties par savu veselību? Dr. J. Dimants atbild, ka ASV ir tās pašas problēmas un lielas atšķirības nav, jo cilvēki visā pasaulē ir vienādi.

Atšķirība ir vienīgi tā, ka ASV ir lielākas iespējas un priekšrocība ir obligātā veselības apdrošināšana.

L. Platacis piebilst, ka Latvijā tiek sniegta bezmaksas neatliekamā palīdzība akūtos gadījumos, un tagad ir arvien mazāk cilvēku, kas domā, ka medicīna neko nemaksā (tāds stereotips iedzīvotājos bija saglabājies no padomju laikiem). Cilvēki Latvijā sāk vairāk izvērtēt iztērēto naudu slimību ārstēšanai un vairāk sāk domāt par profilaksi.

L. Kovtuna atzīmē, ka sociālantropologs prof. R. Ķīlis secinājis, ka 42% iedzīvotāju Latvijā joprojām uzskata, ka par viņu labklājību jārūpējas valstij.

Noslēgumā L. Kovtuna diskusijas dalībniekiem jautā, kas jādara, lai uzlabotu situāciju Latvijas medicīnā?

Profesors Aris LācisProf. A. Lācis uzskata, ka jānodala valsts un sabiedrības kompetences, kā arī jāiznīcina iespējas naudas noplūdināšanai un jāstrādā maksimāli pozitīvi.

L. Platacis par pozitīvu piemēru min veselības klīnikas Premium Medical darbību, jo izdarīts liels darbs un iegūta klientu uzticība (400 pacientu gadā – tas ir daudz). Turklāt ministru maiņas rezultātā nedrīkst mainīties veselības aprūpes kvalitāte. Kā negātīvs piemērs tiek minētas neskaitāmās slimnīcu valdes (kāpēc katrā valsts slimnīcā jābūt savai valdei?). Nepieciešama obligāta veselības apdrošināšana, kas, protams, būs papildu slogs iedzīvotāju nodokļiem. Līdz šim esam dzīvojuši kā lielvalsts (ar lielu skaitu datortomogrāfu, magnētiskās rezonanses aparatūru un slimnīcu).  Prof. A. Lācis iebilst, ka jābūt dislokācijai – divām daudzprofila slimnīcām Rīgā (abos Daugavas krastos). Dr. V. Lejiņš secina, ka šobrīd Latvijā ir nožēlojama situācija, jo nekas jau nemainīsies (tuvākā nākotnē). Lai kaut ko mainītu, pilnīgi jāmaina valdošā sistēma, taču Dr. V. Lejiņš netic šai valstij. Nemaz nerunājot par zāļu problēmu (tās Latvijā ir nesamērīgi dārgas) un vakcināciju (par to daudz diskutēts pēdējā laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos). Dr. V. Lejiņš atspēko mītu, ka privātais ārsts ir dārgāks, pierādot, ka faktiski tas ir pat lētāks, jo pusstundas laikā sniedz konsultāciju, veic ultrasonogrāfiju un visas nepieciešamās analīzes (cena Ls. 30).
Diskusijas vadītāja L. Kovtuna tam pilnīgi piekrīt, secinot, ka ar šo sarunu mēs diemžēl neko nemainīsim, taču vai būsim laimīgi, ja sēdēsim un klusēsim?

Dr. J. Dimants aicina tikties pēc gada uz tradicionālo apaļā galda diskusiju, cerot, ka Latvijas medicīnā viss iet uz labo pusi. Ticēsim tam!




      Atpakaļ