Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Kā ik gadu Valsts svētkos mūs visus Zemgalē, Vidzemē, Sēlijā, Latgalē, Kurzemē un visos kontinentos vieno vārdi Dievs, svētī Latviju!. Jau gandrīz 150 gadu Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma skan Latvijas zemē, jau 100 gadu tā ir mūsu valsts himna. Tā ir mūsu gribas un spēka dziesma, mūsu solījums strādāt savas valsts labā.
Sazvērestības teorijas ir vilinošs lauciņš, un, protams, saistībā ar koronavīrusu jeb Covid-19, iespējas skaidrot notiekošo ir gandrīz bezgalīgas. Kā vienmēr, sociālie tīkli ir kā sabiedrības spogulis, kuŗā labi var redzēt, ko mēs spējam redzēt un saprast un ko nepavisam nevēlamies uzzināt
Ritvars Jansons: Sabiedriskajiem medijiem pašiem nāktos saprast, ka lielā uzmanība un interese, kas šobrīd pievērsta pagātnes tematikai, liecina, ka īpaši neērtās vēstures skaidrošana ir kļuvusi aktuāla. Objektīvs un saistošs, moderni vizualizēts vēstījums nāktu par labu kā sabiedrībai, tā pašiem medijiem, no kuŗu satura nevajadzētu izzust vēstures tematikai. Nāk jaunas paaudzes, kam jāstāsta. Mums, kas auguši okupētajā Latvijā, un jūsu lasītājiem trimdā daudz kas liekas pašsaprotams, bet jaunie to nesaprot. Viens mūsdienu jaunietis tiešām nespēj saprast, kā bijis iespējams totālitārisms Latvijā. Tāpat kā to vēsturisko situāciju, ka Latvijā bijušas divas okupācijas."
Nav tādas starptautiskas konvencijas, kas varētu uzspiest pieņemt migrantus. Bet ikkatrai ES dalībvalstij ir pienākums izskatīt ikkatru patvēruma prasību un izspriest, vai tai ir pamatojums. Ja nav, tad patvēruma prasītājs ir jāatgriež savā dzimtajā zemē. Nav cilvēktiesību pārkāpums, ja migrantu nepieņem, bet pārkāpums ir neizskatīt prasību pēc patvēruma, un saistības šai jomā Latvijai ir jāpilda.
Aizvadītā gada decembrī man bija iespēja atkal paviesoties Ukrainā, pašam savām acīm ieraudzīt nesenā kaŗa postījumus Doņeckas apgabala pilsētās Slavjanskā, Družkivkā un Mariupolē. Tikties ar cilvēkiem, kuŗi paši personīgi piedzīvojuši kaŗu ‒ gan parasto, klasisko, gan uzbrukumus valsts informācijas telpai.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
