Par stūrakmeņiem un aktualitātēm ceļā Latvija - Amerika
Apskatīt komentārus (0)
16.06.2010
Kas
šobrīd ir tie karstākie temati, kuŗi jārisina Latvijas vēstniecībai ASV?
Visupirms vēlēšanas. Nule saņēmām priecīgu ziņu
(mūsu saruna notiek 28. aprīlī) par to, ka apstiprināti 15 jauni vēlēšanu
iecirkņi ASV. Tas ir milzīgs ārzemju latviešu organizāciju darbības panākums.
Tautiešiem Amerikā līdz ar to ir vairāk iespēju balsot, ir nosegti būtībā
visi latviešu centri, arī vietas, kur agrāk vēlēšanu iecirkņu nebija, piemēram,
Filadelfija, Ņujorka, Grandrapidi u.c. Vēlos apliecināt atzinību tautiešiem,
kas piekrituši strādāt šajos iecirkņos.
Vēlos arī uzsvērt šāgada vēlēšanu īpašo svarīgumu,
arī no tā viedokļa, cik Latvijas polītiķi pievērsīs uzmanību tā sauktās
diasporas vēlētājiem. Illustrēšu ar dažiem pārdomas rosinātājiem skaitļiem:
1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās ārzemēs nobalsoja 8- 9 tūkstoši balsstiesīgo,
9. Saeimas vēlēšanās apmēram 1,5 tūkstoši...
Ja Latvijas attieksme būs ar skaidru tendenci
sadzirdēt vēlētāju ASV, jāievēro arī milzīgais atbalsts no ALA, PBLA un
Daugavas Vanagiem, - mums izdosies mobilizēt latviešu kopienu.
Kā
zinām, vēlētāju skaits ASV gluži dabiskā ceļā sarūk. Jaunajai ārzemju latviešu
paaudzei nav tiesību balsot. Te mēs nonākam pie pavalstniecības jautājuma.
Esmu gandarīts, ka Saeimas Ārlietu komisijā dzirdami jauni akcenti, ka ir apņemšanās cīnīties
par ikvienu latvieti, lai pavalstnieku loks nesaruktu tik drāmatiski. Sāk
pozicionēties arī atsevišķas partijas. Nesen notika ļoti konstruktīva un
daudzsološa saruna starp deputātiem Vairu Paegli, Uldi Gravu, Andri Bērziņu un
ALAs pārstāvi Jāni Kukaini. Lēmumi par pavalstniecību ir pārāk nozīmīgi, lai
atļautos tos sasteigt, bet šis ir ļoti samilzis jautājums.
Kā
veidojas sadarbība ar jauniebraucējiem?
Lielākoties
iznāk kontaktēties ar tiem jauniebraucējiem, kuŗiem nepieciešama konsulārā
palīdzība jāizsniedz pase u.c. Tomēr iespēju robežās cenšamies veicināt,
piemēram, kultūras apmaiņas sarīkojumus. Šai ziņā neatsveŗrami palīgi ir
ārzemju latviešu kultūras organizācijas, kā, piemēram, TILTS, arī individuālie
darba darītāji, kā, piemēram, Andris Magurs. Ļoti nozīmīgs projekts ir Rīgas
Doma skolas zēnu koŗa viesošanās Amerikā jūnija sākumā. Trīs dienas mazie
mākslinieki būs Vašingtonā. Vispār šo projektu uztveŗam par Latvijas dāvanu
tautiešiem ASV mūsu valsts jaunatgūtās neatkarības 20. gadadienā.
Kopš maija sākuma vēstniecības telpās darbojas
fotoizstāde, kuŗā savus darbus izstādījis kādreizējais ASV diplomātiskā korpusa
darbinieks Rīgā... Bloks. Viņš ir
kaislīgs fotografs un, kad strādāja Latvijā, apbraukāja visas mūsu valsts malas. Tā arī
tapusi šī interesantā ekspozīcija.
Vēlos uzsvērt, ka vēstniecība ir atvērta tautiešiem.
Blakus mājā plānojam iekārtot dienesta viesnīcu, kur varēs apmesties cilvēki,
kas no Latvijas te iebraukuši dienesta darīšanās, diplomāti u c.
Runājot par jauniebraucējiem, gribu paust
gandarījumu arī par Vašingtonas latviešu kopienu, kas ir unikāls paraugs, kā
zem viena jumta sadzīvo dažādu paaudžu, dažādu reliģisko piederību un izcelsmes
ziņā dažādu cilvēku kopums. Ir prieks vērot, kā šī latviešu kopiena aug un
pilnveidojas.
Kas
ir nozīmīgākie jautājumi, kuŗi šobrīd
jārisina LR vēstniecībai ar ASV valdību valstiskā ziņā?
Pirmām kārtām jāteic, ka šis ir ļoti intensīvs
laiks, kad veidojam attiecības ar ASV jauno administrāciju. Pasaulē nav daudz
analogu, kad kādas valsts administrācijā nomainās 4 5 tūkstoši augstāko
ierēdņu, ministru, polītiķu. ASV ir ļoti specifiska valsts arī attiecībā uz
savu polītisko kultūru. Taču mūsu starpvalstu attiecībās ļoti pozitīvi jāvērtē
tas, ka, piemēram, aizsardzības jomā palika iepriekšējā vadība, tādējādi tiek
saglabāta pēctecība iesāktajās stratēģiskajās lietās. Joprojām liela uzmanība
tiek veltīta drošības un aizsardzības jautājumiem NATO ietvaros. Arī krizes
apstākļos ir saglabāts iepriekšējais financējums militāros un drošības jautājumos. Vairākus gadus uz priekšu ir pagarināts
līgums par gaisa telpas kontroli un patrulēšanu. Šovasar Baltijā notiks
militārās mācības, saglabāsim savu klātieni Afgānistānā. Veiksmīgi attīstās
Latvijas un ASV kopīgais projekts NATO ietvaros kravu nosūtīšana caur Latviju
uz Afgānistānu, - kuŗš tika iesākts 2009. gadā.
Šim projektam ir ļoti liela pievienotā vērtība,
proti, esam pamanīti no ASV puses un novērtēti par nopietniem stratēģiskiem
partneŗiem transita jomā. Tas savukārt rosina ASV uzņēmējus attīstīt nemilitāro
kravu ķēdi caur Latviju uz austrumiem, un tas, saprotams, ir nozīmīgs solis uz
priekšu valstu ekonomiskajā sadarbībā.
Vispār, būdams pēc dabas optimists, esmu
pārliecināts, ka krize ir brīdis, kas liek cilvēkiem domāt citādi un meklēt
jaunus risinājumus. Esmu optimists arī
prognozēs par to, ka Latvijā ienāks arvien jaunas ASV firmas.
Un
kā ir ar darbošanos otrā virzienā Latvija-Amerika? Vai, piemēram, mūsu
ekonomikas ministrs ir apmeklējis ASV ar mērķi rast ekonomiskās sadarbības iespējas?
Pēdējo divarpus gadu laikā ekonomikas ministrs nav
bijis, taču ir bijis finanču ministrs, Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd
gatavojam Valža Dombrovska vizīti ASV, kas, cerams, notiks jau jūnijā.
Un vēl vēstniecībā strādā jauns ekonomikas
padomnieks Rūdolfs Brēmanis. Viņš ir diplomāts, studējis ASV, pusotru gadu
strādājis Afgānistānā.
Ir vēl viens darbības aspekts, kuŗā manāma lielāka rosība
un iespēju meklēšana, proti, izglītības programmas un studiju iespējas,
profesionālās zinātnes, pētniecības un praktiskās jauno speciālistu apmaiņas
programmas. Kā zināms, jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas Fulbraita
programma.
Cilvēciskie kontakti, protams, ir paši stiprākie.
Diplomāti dara savu darbu, bet nekas nevar būt svarīgāks par šiem trim
stūŗakmeņiem drošība, ekonomika, izglītība plūs latviešu kopiena ASV, mūsu stratēģiskā rezerve.